Autors: biofamily

12 novembris, 2019

Zaļo lapaugu maģija

Post By biofamily Veselība un skaistums

Jau bērnībā mamma lika ēst zaļumus, regulāri starp makaroniem un frī kartupeļiem cenšoties iemanevrēt kādu brokoli, it kā par spīti. Izrādās šāda rīcība nav bez pamata. Zaļumu ēšana tiešām nāk veselībai par labu. Šķiet, brokoļu, spinātu un citu zaļo lapaugu labo īpašību saraksts ir nebeidzams. Neskatoties uz to, vidējā latvieša diētā šie augi iespraucās diezgan reti. Šajā rakstā uzskaitīsim dažus iemeslus, kas varētu pārliecināt nākamajā ēdienreizē apēst arī kādu porciju salātu.

Izrādās zaļumi spēlē nozīmīgu lomu acu veselībā. Pirms pieciem gadiem veiktā amerikāņu pētījumā tika pētīta sakarība starp augļu un dārzeņu patēriņu un glaukomas risku vecāka gadagājuma afroamerikāņu sievietēm (glaukoma ir dažādas acu slimības, kuras vieno optiskā nerva bojājumi, kam seko aklums). Zinātnieki noskaidroja, ka sievietēm, kas mēnesī apēda vairāk kā 500 gramus zaļumu glaukomas risks samazinājās par 57%! Iemesls šādam rezultātam ir lielais antioksidantu – lutīna un zeaksantīna daudzums zaļumos, kuri sastāda lielu daļu acs pigmenta, un aizsargā no radiācijas, zilās gaismas izraisītiem bojājumiem, uzlabo vispārējo redzi un, kā jau antioksidanti, aizsargā no brīvajiem radikāļiem. Trīs visvairāk šos antioksidantus saturošie zaļumi ir lapu kāposti, spinātu lapas un brokoļi.

Papildu porcija salātlapu pie katras ēdienreizes arī uzlabo smadzeņu darbību. Rašas (Rush) universitātes veiktā pētījumā zinātnieki sekoja vairāk nekā 1000 vecāka gadagājuma cilvēkiem, ik gadu veicot 19 kognitīvo performanci novērtējošos testus, un secināja, ka tiem, kas dienā apēda vidēji 1-2 porcijas zaļumu vidēji prāta spējas bija kā 11 gadus jaunākam cilvēkam, kamēr tiem, kas ēda ievērojami mazāk zaļumus šādu efektu nevarēja novērot.

Viens no iemesliem, kādēļ zaļumiem ir šāda iespaidīga ietekme uz prāta spējām varētu būt saistīts ar jau iepriekšminēto antioksidantu klātbūtni tajos, kas palīdz aizsargāt šūnas, tai skaitā neironus, no brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem. Zaļumu ēšana uzlabo asins plūsmu, kas arī ievērojami ietekmē smadzeņu darbību. No visiem augļiem un dārzeņiem, tieši zaļumu sastāvā ir visvairāk nitrātu, ko siekalas pārveido par nitrītiem, kas kuņģī pārvēršas par slāpekļa oksīdu, kuru absorbē iekšējie orgāni. Slāpekļa oksīds ir gāze, ko izdala asinsvadu sienās esošās šūnas, lai uzturētu asinsriti. Tas ir atbildīgs par artēriju paplašināšanos dažādu fizisku aktivitāšu laikā, kā arī iekaisuma, sabiezējumu un aplikuma rašanos asinsvados. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai ķermenī būtu pietiekami daudz šīs gāzes. Ja ķermenī tā sāk trūkt (netiek ēsts pietiekams daudzums augu valsts produktu), sirdsslimību risks palielinās. Visvairāk nitrātus saturošie augi ir rukola, rabarbers un koriandrs.

Kā izrādās sirdsslimību risku var samazināt vienkārši ēdot vairāk zaļumu, kā to netieši norāda nesen ASV popularitāti ieguvusī prakse sirds un asinsvadu slimniekus ārstēt ar uz augu valsts bāzētu diētu, kas sevī arī iekļauj lielu daudzumu zaļumu. Tā kā pavasaris jau ir klāt un zaļumus drīz varēs dabūt uz katra stūra, tiešām nav nekādu iemeslu, kādēļ lai tos neiekļautu savā diētā.

Autors:
Kārlis Auce

http://www.vesels.lv/uzturs-un-dieta/veselgs-uzturs/zalo-lapaugu-magija.html

12 novembris, 2019

Stress un daži padomi kā ar to cīnīties!…

Post By biofamily Veselība un skaistums

Lai gan zināms, ka stress noteiktās devās ir normāls un pat veselīgs, daudzi cilvēki aizvada savas dienas pārmērīgā satraukumā un steigā, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot savu labklājību.

Mūsdienās stress ir kļuvis par izplatītu parādību ne tikai pieaugušo, bet arī pusaudžu un pat bērnu vidū. Piedāvājam 4 padomus, kā ikdienā novērst stresu dažādos veidos.

Noskaidro stresa cēloni! Spriedze darbā, veselības problēmas, sliktas attiecības ar apkārtējiem?

Stress ir  organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu. Jebkāds fizisks, bioķīmisks vai emocionāls faktors, kas izraisa fizisku vai psihisku spriedzi. Lai gan šķiet, ka stress ir kaitīgs, nelielās devās tas var nākt par labu. Kad ir jāpaveic kāds uzdevums, neliela spriedze var būt stimuls enerģiskai un efektīvai darbībai.

Savukārt pārlieku liels stresa daudzums izraisa veselības problēmas, un no tā nepieciešams izvairīties. Daži no izplatītākajiem stresa cēloņiem ir spriedze darbā, veselības problēmas, nelabvēlīgas attiecības ar apkārtējiem. Lai izvairītos no stresa, ir jāatrod tā cēlonis vai veids, kā to mazināt. Galvenais ir izzināt savu ikdienu un sevi, lai spētu cīnīties pret stresu.

Dažas no stresa pazīmēm, piemēram, ir pasliktināta atmiņa, pēkšņas negatīvas emocijas, slikta sava laika plānošana un miegainība, kas rezultējas neapmierinošos darba rezultātos.

Ikdienas darbības. Saplāno darbus tā, lai tev paliktu vairāk laika sev!

Ar stresu var sākt cīnīties, veicot nelielas izmaiņas ikdienas darbībās. Sākot no laika plānošanas, kurā ikdienā tiek veltīts laiks arī sev, un pāris minūtes elpas atvilkšanai starp visiem darbiem, beidzot ar ikdienas dzīves aplūkošanu “no malas”.

Laika plānošana ļaus rūpīgi sakārtot ikdienu tā, lai katrai lietai atliktu laiks. No sākuma ir jāpadomā par lietām, kas ir svarīgas tieši jums, un tikai tad ķerieties pie tām, kuras būtu svarīgas citiem.

Saplānojiet darbus, maltītes, atpūtas un pārdomu brīžus, veltiet daudz vairāk laika sev, jo tas atmaksāsies ar precīzu ikdienas ritmu bez stresa. Lai saprastu, kas jums ir svarīgi un kas nav tik svarīgi, ir jāpaskatās uz lielo bildi no malas – jādomā ilgtermiņā un jāizvērtē lietu svarīgums. Nav nepieciešams satraukties par lietām, kuras nevar mainīt šodien, bet rīt jau tās būs aizmirstas.

Izmēģini kaut ko jaunu. Sportošana, meditācija, pastaigas dabā, ciemošanās pie draugiem

Lai ilgtermiņā uzvarētu stresu un tā radītās sekas, noteikti būtu nepieciešams mainīt ikdienas ritmu un izmēģināt ko jaunu. Esiet fiziski aktīvi, sportošana izraisa tā dēvētā laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos, kas dabīgā veidā mazina stresu un uzlabo garastāvokli.

Pavadiet laiku, socializējoties ar draugiem vai ģimenes locekļiem, kas būs lielisks veids kā relaksēties, pozitīvi “uzlādēties” un smieties –  tas mazinās sasprindzinājumu, uzlabos asinsrites darbību un sirds veselību.

Meditējiet. Ir pierādīts, ka, atvēlot laiku meditācijai, koncentrējoties uz elpošanu, sarūk stresa līmenis, un var samazināties stresa izraisītas veselības problēmas. Mēģiniet pēc iespējas vairāk laika pavadīt pie dabas, svaigs gaiss, saules gaisma un dabas ainavas var samazināt stresa līmeni, labvēlīgi ietekmēt ķermeni un uzlabot pašsajūtu.

Vitamīni pret stresu

B grupas vitamīni labvēlīgi iedarbojas uz mūsu nervu sistēmu un uzlabo smadzeņu darbību. B grupas vitamīnu trūkums var izraisīt nervu sistēmas izsīkumu, tas nozīmē – pastiprināts garīgs un fizisks nogurums, depresīvs garastāvoklis, pārlieku uzbudināmība, atmiņas traucējumi, koncentrēšanās spēju samazināšanās, samazināta izturība pret stresu, bezmiegs.

Visi B grupas vitamīni piedalās nervu šūnu metabolisma procesos, nervu impulsu pārvadē, līdz ar to nodrošinot visu orgānu sabalansētu, veselīgu darbību. Lietojot šīs grupas vitamīnus, uzlabojas darba spējas, atmiņa, koncentrēšanās, ilgstošāka stresa noturība.

Pie nervu sistēmas stabilizētājiem noteikti jāatzīmē arī magnijs, jo tā deficīts organismā arī izpaužas tāpat kā iepriekš minētie simptomi. Magnijs ir ļoti svarīgs minerāls, kas mazinās nogurumu, nespēku, nervozitāti un uzbudināmību, kā arī muskuļu krampjus.

Ja ir sasniegts augsts stresa līmenis, tad talkā var nākt arī augu valsts preparāti, kuriem ir nomierinoša, garastāvokļa stabilizējoša darbība. Te var palīdzēt, tas pats baldriāns, kuram ir izteikta sedatīva darbība, arī pasiflora, melisa, apiņi, vīgrieze, mātere un kumelīte nomierinās un pozitīvi ietekmes jūsu garastāvokli.

Avots : http://jauns.lv/raksts/par-veselibu/252727-5-efektivi-padomi-ka-tikt-gala-ar-stresu?page=1

12 novembris, 2019

Veselīga dzīvesveida noslēpumi

Post By biofamily Veselība un skaistums

Brīvdienas daudziem no mums bieži vien nozīmē bagātīgus ēdienu galdus un sevis lutināšanu, kam seko jaunas apņemšanās ikdienā. Lai arī šķiet, ka brīvdienās sev varam atļaut visu, jo pēc tam sāksim sekot stingrākam ikdienas režīmam. Uztura speciālisti uzsver, ka tieši šāda viļņveidīga ikdienas ieradumu mainīšana mūsu organismam nepavisam nav veselīga.

“Veselības uzlabošana nevar būt kampaņveidīga, jo tās atslēgas vārdi ir līdzsvars un mērenība it visā un katru dienu. Tieši ikdiena ir tā, kas nosaka dzīves kvalitāti, tādēļ par veselību jādomā ilgtermiņā,” stāsta uztura speciāliste Inga Pūce.

Visiem ir zināms teiciens – mēs esam tas, ko mēs ēdam. Speciāliste uzsver, ka 90% saslimšanas ir saistītas ar mūsu ēdienkartes izvēli. Pārmērīga ēšana ir neapzināta dabas likumu pārkāpšana, kuru sekas cilvēks izjūt fiziski – smaguma sajūta un dedzināšana vēderā, slikts miegs, svara pieaugums un pat slikts garastāvoklis. Veselības problēmas mēdz būt dažādas, bet visbiežāk tām ir viens cēlonis, jo mūsu organismā viss ir saistīts. Tādēļ jāmāk saskatīt visa kopbilde, nevis atsevišķas detaļas.

Uztura speciālisti uzsver, ka ir daži, pavisam vienkārši ikdienas pamatprincipi, kurus ievērojot, organisms pieradīs pie noteikta ritma, tādējādi atrisinot virkni cilvēka nevērības dēļ radītu problēmu. Trīs ikdienas rutīnas balsti – ēšana, gulēšana un kustības – nosaka gan cilvēka labsajūtu, gan veselību.

Regulāras ēdienreizes un pārdomāta ēdienkarte

Brokastis ir svarīgākā dienas maltīte, jo tā dod enerģiju visai dienai. Dienu ieteicams sākt ar glāzi silta ūdens, lai dotu organismam zīmi, ka laiks mosties un palīdzētu šķīdināt tos toksīnus, kas palikuši kuņģī no iepriekšējās dienas maltītes. Brokastis būtu jāsāk ar vismaz vienu augļu porciju, jo tajos ir organiskās augļskābes, kas veicina gremošanas sulas izdalīšanos. Pēc tam ieteicams lietot graudaugus, kas ir saliktie ogļhidrāti (putra, maize), un olbaltumvielas.

Pusdienas – vienīgā ēdienreize, kurā ieteicams uzņemt gaļu (kombinējot ar dārzeņiem), jo šajā laikā saules starojums stimulē hipofīzi, kas aktivizē gremošanas fermentus. Pusdienas ieteicams ieturēt laikā no 12:00 līdz 13:00, jo gaļas šķelšanās ir ilgs process, kura rezultātā atbrīvojas slāpeklis, kas organismu skābina. Vakarā, kad organismā iestājas sārmainā fāze un notiek visi atjaunošanās procesi, gaļu vairs uzņemt nevajadzētu.
Vakariņām ir jābūt sārmu pastiprinošām – jāsatur dārzeņi, piena produkti (siers, biezpiens), kā arī nedaudz labības. Speciāliste neiesaka vakara maltītē iekļaut gaļu, jo tā veicina organisma pārskābināšanu. Gaļa vakarā nepaspēj sašķelties, tādēļ kuņģī var sākties rūgšanas un pūšanas process. Turklāt, toksīni daļai cilvēku iet uz taukaudiem, bet citiem – krasi samazina imunitāti.

Dārzeņi – neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tieši caur svaigiem, pēc iespējas mazāk ķīmiski apstrādātiem dārzeņiem mēs varam uzņemt „radošās” aminoskābes, mikroelementus un dzīvos fermentus, tāpēc dienā ieteicams uzņemt 500g dārzeņu.

Ūdens galvenā funkcija ir šķīdināt, mazgāt un tīrīt. Ķermenis attīrās četros veidos – caur zarnu traktu, nierēm, ādu un plaušām. Ūdenim var likt klāt citronu, laimu, gurķi vai ingveru, jo tie strukturē ūdeni. Strukturēts ūdens daudz labāk saista toksīnus un aktivizē vielmaiņu. Tēja nespēj saistīt toksīnus, tāpēc ir jādzer tīrs ūdens (1 – 2 litri dienā) un tēja – papildus.

Kustības jeb fiziskā kultūra

Inga Pūce iesaka veikt sezonālās sporta aktivitātes – vasarā braukt ar velosipēdu, peldēt, nūjot, iet garās pastaigās gar jūru, bet ziemā – slidot un slēpot. Kustības var būt dažādas, bet galvenais – gūt no tām prieku, nevis sāpes un pārgurumu. Tā kā āda ir vislielākais attīrīšanās orgāns, tad ieteicamas ir regulāras fiziskas aktivitātes, kas veicina svīšanu, kā arī pirts apmeklēšana, kas palīdz izvadīt toksīnus, kas nogulsnējušies muskuļos.

Miegs

Laikā no 23:00 līdz 02:00 organismā notiek attīrīšanās process caur aknām, bet, ja šajā laikā esam nomodā vai ēdam, toksīni kuriem būtu jāizvadās ārā, paliek ķermenī. Tāpēc mēs atrodamies konstanta miega bada stāvoklī un neapzināti indējam paši sevi. Ir sevi jāpieradina doties gulēt laicīgi un celties līdz ar saullēktu, jo tas ir organisma vispieņemamākais ritms. Pilnvērtīgs miegs palīdz ievērot ēdienreizes, mazināt stresu un būt līdzsvarā.
Premium Medical uztura speciāliste Inga Pūce atgādina, ka nav jāgaida pirmdiena, jauns mēnesis vai jauns darbs, lai sāktu mainīt savu dzīvi un uzlabotu veselību – sāc šeit un tagad.

Avots:http://epadomi.lv/tavavirtuve/veseligs_dzivesveids/09022014-lai_jaunas_apnemsanas_nekaitetu_organisma

12 novembris, 2019

Muguras sāpes: Cēloņi un ieteikumi, kā no tām izvairīties

Post By biofamily Veselība un skaistums

Taisna mugura, lepna, stalta stāja – tas ne tikai pievilcīgi izskatās, bet arī labvēlīgi ietekmē cilvēka vispārējo veselības stāvokli. Vāja, salīkusi mugura rada papildu slodzi citiem kauliem un locītavām, kā arī nevēlamu spiedienu uz iekšējiem orgāniem. Muguras sāpes laiku pa laikam piedzīvo gandrīz ikviens. Kā no tām izvairīties un nodrošināt sava stiprā balsta veselību, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

“Daudzi no mums bērnībā ir līdz apnikumam klausījušies vecāku atgādinājumos – sēdi ar taisnu muguru, iztaisno plecus… Lai cik kaitinoši šķistu, šim padomam tomēr ir pamatots iemesls, turklāt ne tikai estētisks, bet arī medicīnisks, jo sakumpusi mugura ietekmē visu organismu. Vesels cilvēks, kuram ikdienā nav problēmu ar muguru, izjūt milzīgu diskomfortu, ja pēkšņi mugura sāk sāpēt. Šīs sāpes var būt ļoti stipras, un diemžēl tikai tad mēs pa īstam novērtējam muguras funkciju ikdienas labsajūtā. Tāpēc par muguru ir jārūpējas tieši tāpat, kā par jebkuras citas ķermeņa daļas veselību – uzmanīgi un regulāri,” stāsta farmaceite.

Kāpēc sāp mugura?

Muguras sāpes dzīves laikā dažādu iemeslu dēļ piedzīvo gandrīz visi cilvēki. Izplatītākie iemesli ir fiziska pārslodze un ar to saistītās traumas vai, tieši pretēji, mazkustīgs dzīvesveids un ilgstoša atrašanās vienā pozā. Līdz ar to no muguras sāpēm nav pasargāti ne sportisti, ne tie, kas veic fizisku darbu un ceļ smagumus, nedz arī sēdoša darba darītāji. Lai gan sāpju cēloņi ir atšķirīgi, izpausmes mēdz būt visai līdzīgas: nepatīkamas, stipras sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi. Gados vecāki cilvēki un tie, kuri ilgstoši sēž vai piedzīvo lielu fizisko slodzi, lielākoties izjūt sāpes jostas un krustu daļā. Savukārt spranda un kakla daļa biežāk sāp tiem, kuri ilgstoši lasa un raksta, skatoties uz leju, vai citā nemainīgā pozā sasprindzina kaklu.

Mugurkauls sastāv no vairāk nekā 30 skriemeļiem, tas ir sarežģīts locītavu mehānisms, kam nepieciešamas kustības, pretējā gadījumā locītavu saites kļūst stīvas. Bez tam no mugurkaula smadzenēm uz citām ķermeņa daļām stiepjas liels daudzums nervu, tāpēc nereti muguras sāpes var rasties arī neiroloģisku izpausmju dēļ, piemēram, iespiežot muguras nervus starp skriemeļiem. Lielākā daļa – ap 80% – muguras sāpju veidojas muskuļos, saitēs vai locītavās, tomēr 20% gadījumu to cēlonis var būt mugurkaula patoloģijas. 

Nē – stresam!

Līdzīgi kā fiziska pārslodze, arī stress izraisa pārlieku muskuļu sasprindzinājumu, kas savukārt var novest pie muguras sāpēm. Stress ietekmē arī miega kvalitāti, jo sasprindzinājums naktī nepāriet, tāpēc arī ierastā gulēšanas poza pēkšņi var šķist neērta. Cilvēki nereti vainu par stīvu kaklu uzveļ gultai. Taču, pirms šķirties no iemīļotā spilvena vai matrača, ir vērts pārdomāt savu dzīvesveidu un godīgi atbildēt uz jautājumu – vai mani nekas nesatrauc? Ja ar domu spēku vien stresa likvidēšanai nepietiek, ir vērts iedzert kādu nomierinošu tēju – apiņus, piparmētras, melisu. Labs palīgs nervu sistēmas stiprināšanai ir arī B vitamīns. “No vienas tējas krūzes, protams, liela labuma nebūs – no stresa iespējams atbrīvoties, pārskatot ikdienas paradumus. Kādam palīdzēs pastaigas svaigā gaisā, meditācija, nomierinoša mūzika vai aromterapija, taču tie, tāpat kā tējas, ir tikai palīglīdzekļi – jāmeklē problēmas sakne. Ja bez redzama iemesla sāp mugura – meklē stresa cēloni,” aicina farmaceite.

Fiziskas aktivitātes – ar mēru!

Aktīvs dzīvesveids un pietiekams fizisku aktivitāšu daudzums mugurai un visam organismam nāks tikai par labu – par to šaubu nav. Tomēr jāatceras senā paruna – viss ir labs ar mēru. Stihiska pievēršanās sportam, cenšoties vienā reizē atgūt iekavēto, visticamāk, novedīs pie pārpūles un muguras sāpēm. Turklāt šāda neapdomīga fiziska slodze palielina dažādu traumu risku, un nepietiekama iesildīšanās var izraisīt mikrotraumas – saišu vai muskuļu plīsumus, par kuriem signalizēs asas, pēkšņas sāpes. Tas pats attiecas uz smagu fizisku darbu un smagumu celšanu, sevišķi cilvēkiem, kuri pie tā nav raduši. Arī smagumus celt ir jāmāk. “Ja gadījies gūt mikrotraumu, nāksies pāris dienas pavadīt guļus,” atzīst farmaceite. “Citādi kā ar miera palīdzību šādas kaites ārstēt īsti nav iespējams, lai gan simptomus atvieglot palīdzēs pretsāpju geli un ziedes.”

Sēdošs darbs – kustīgas pauzes!

Nepiemērota darba poza un ilgstošs sēdošs vai stāvošs darbs nepareizi noslogo vai pat pārslogo atsevišķas muskuļu grupas. Turklāt mazkustīgs dzīvesveids iet rokrokā ar vājiem muskuļiem, kas nespēj izturēt slodzi. No spēcīga plecu daļas sasprindzinājuma var sākt sāpēt galva, jo nenotiek pilna asinsapgāde un smadzenēm nepietiek skābekļa. Tāpat nepareizā poza var savilkt kādu muskuli, izveidojoties sāpīgam punktam. Tāpēc ieteicams pārliecināties, ka darbavieta ir pienācīgi sagatavota – galds un krēsls ir atbilstošā augstumā, ergonomiski un noregulēti atbilstoši tavām vajadzībām. Laiku pa laikam ir arī jāizstaipās un jāizkustas! Noteikti ir vērts konsultēties ar fizioterapeitu, kurš ieteiks vienkāršus, darba pozā nodarbinātajiem muskuļiem piemērotus vingrojumus. Sēdoša darba darītājiem arī vajadzētu izvairīties no līdzīgas slodzes, kad iespējams izvēlēties pretējo, piemēram, izstaigāties, nevis pārvietoties ar auto pat nelielos attālumos.

Dzīvo veselīgi!

Palielināts ķermeņa svars mēdz būt vēl viens izplatīts iemesls, kas izraisa muguras sāpes, jo rada mugurai papildu slodzi. Tāpēc viens no veidiem, kā izvairīties no muguras sāpēm, ir veselīgs uzturs, kas nāks par labu visam organismam, un pietiekams fizisko aktivitāšu daudzums. 

“Ja mugura sāp ļoti stipri vai ilgstoši, tad gan jāmeklē ārsta palīdzība,” uzsver farmaceite. “Tāpat kā jebkura cita kaite, arī ielaistas muguras sāpes var kļūt hroniskas vai novest pie citām nepatīkamām sekām. Jāsaprot, ka sāpes nav pati problēma, tas ir tikai ķermeņa trauksmes signāls par to, ka kaut kas nav kārtībā. Ja skaidri zinām sāpju cēloni, varam mēģināt paši izvērtēt, vai ar pāris dienām gultā pietiks, lai tās pārietu, taču labāk uzticēties speciālistam, kurš noteiks, kas visefektīvāk palīdzēs: medikamenti, ārstnieciskā vingrošana, masāža, muguras stiepšana, teipošana, neirologa konsultācija vai citas darbības, lai mūsu stiprais balsts atkal būtu ierindā.”

Informācijas avots : https://medicine.lv/raksti/ka-izvairities-no-muguras-sapem-872654b5a5

12 novembris, 2019

Vai mīlestība iet caur vēderu?

Post By biofamily Veselība un skaistums

Uzskats, ka ķermeņa veselību nevar atdalīt no dvēseles stāvokļa, ir ļoti sens – psihosomatikas problēma ir tikpat sena kā medicīna kopumā.

Trešajā gadu tūkstotī pirms mūsuēras ārsts Erasistratos no Aleksandrijas skolas tika uzaicināts pie Sīrijas karaļa, lai izmeklētu viņa dēlu, kas skaitījās bezcerīgi slims. Ārsts ieradās pie slimnieka, un izmeklēšanas laikā, kamēr viņš skaitīja pacietna pulsu, istabā ienāca skaistā Stratonike – Sīrijas karaļa otrā sieva. Pamatojoties uz izteikto psihosomatisko reakciju, proti, pulsa pārmaiņām, Erasistratos tūlīt apjauta, ka slimību izraisījusi jaunā cilvēka bezcerīgā mīlestība pret tēva jauno sievu.

Psihosomatika ir mācība par psihisko un somatisko (ķermenisko) procesu saistību organismā. Mūsdienu psihosomatikas teorija attīstījusies, balstoties uz dažādām, atšķirīgām, tajā pašā laikā citai citu papildinošām koncepcijām. Pirmās zinātniskās teorijas šai sakarā saistītas ar psihoanalīzi (Z. Freidu). Viņa sekotājs F. Aleksanders secināja, ka cilvēks, kuram raksturīgs specifisks kāda orgāna (sistēmas) paaugstināts jutīgums (tā sauktā vājā vieta) ar tam raksturīgo emocionālā konflikta modeli ar noteiktu slimību saslimst tikai tad, kad apkārtējie apstākļi mobilizē viņa zemapziņas konfliktu, novedot pie psihiskās aizsardzības traucējumiem. Īpaši viņš izdalīja divus konflikta veidus:

• ja cilvēkam pastiprināti tiek aktivizēta simpātiskā nervu sistēma, jo viņš sevī apspiež tādas emocijas kā agresivitāte, naids, konkurence, pieaug varbūtība saslimt, piemēram, ar hipertoniju, migrēnu;
• ja cilvēkam pastiprināti tiek aktivēta parasimpātiskā nervu sistēma, jo viņš nav apmierinājis savu vajadzību pēc drošības, mīlestības, pieaug varbūtība saslimt, piemēram, ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, čūlaino kolītu.
Tā tika skaidrots, ka cilvēks ar kādu slimību saslimst nevis nejauši, bet tam ir saistība ar viņa nervu sistēmas, personības īpatnībām.
Ārsts F. Danbars, strādājot hospitālī Ņujorkā, secināja, ka ar noteiktām slimībām galvenokārt slimo noteikta personības tipa cilvēki. Viņš aprakstīja tā saukto astmātisko personību, koronāro personību, migrēnas personību un citas.
Vēsturisku ieskatu psihosomatikas teorijas attīstībā varētu turpināt, pieminot daudzus autorus, taču svarīgi, ka šīs vēsturiskās koncepcijas netiek nomainītas ar jaunām, bet gan integrētas vispusīgākās teorijās. Mūsdienās cilvēka veselības stāvoklis tiek aplūkots daudz plašākā mērogā, proti, ņemot vērā ne tikai bioloģiskos un psiholoģiskos, bet arī sociālos faktorus, to savstarpējo mijiedarbību. Tā katra slimība var tikt aplūkota kā polietioloģiska (daudzu faktoru noteikta).

Komentējot lasītājas izvirzīto tematu par slimībām “uz nervu pamata”, varu atbildēt apstiprinoši, piebilstot, ka šādas slimības attīstās lielā mērā “pateicoties” ne tikai bioloģiskiem aģentiem (vīrusiem, baktērijām, iedzimtībai), bet arī personības īpatnībām, psiholoģiskiem faktoriem (stresam, psihotraumām), ģimenes faktoriem, starppersonu attiecībām, kultūrvidei un citiem faktoriem.
Runājot par šo tematu šaurākā nozīmē, proti, par traucējumiem gremošanas sistēmā, gribu minēt, ka barības uzņemšana ir cieši saistīta ar emocionālo stāvokli. Ēšanas paradumi atspoguļo cilvēka emocionālās vajadzības un pašreizējo garīgās veselības stāvokli. Cilvēki nereti savā valodā lieto izteicienus, kas saista abas šīs sfēras, piemēram, “cilvēka (vīrieša) mīlestība iet caur vēderu”, “esmu izsalcis pēc mīlestības”…

Ja jūs jūtaties priecīgi,  laimīgi, kā ir ar jūsu apetīti? 
Kāda ir jūsu apetīte,  kad esat nomākti?

Ēšanas un emocionālā stāvokļa sakarības meklējamas pašā agrīnākajā dzīves periodā. Zīdainim izsalkuma apmierināšana dod labsajūtu, drošības sajūtu, ka viņš tiek mīlēts. Barošanas process veido lielu daļu no pozitīvās pieredzes, tas ir mātes un bērna attiecību aizsākums. Bērni, kuru elementārās vajadzības pēc ēdiena un mātes aprūpes agrīnā vecumā netiek apmierinātas, vēlāk pastiprināti pieprasa mātes uzmanību. Pastāv lielāka varbūtība, ka viņu iespējamās veselības problēmas būs saistītas ar ēšanas vai kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem.
Veselīga ēšana ir ne tikai veselīgs uzturs – draudzīga atmosfēra pie galda ir tikpat svarīga kā ēdiena kvalitāte. Uzzinot par cilvēka ēšanas paradumiem – ko un kā viņš ēd (vienatnē vai ar kādu kopā, skatoties televīziju, lasot, nakts stundās…) –, varam viņu labāk izprast. Mūsdienās arvien biežāk ir sastopami ēšanas traucējumi, piemēram, pārmērīga ēšana, anoreksija, bulīmija. Tos pēc būtības vieno atkarība no orālo vajadzību apmierināšanas. Tie saistīti ar agrīni veidojušos personības konfliktu, kas vēlāk noteiktu apstākļu ietekmē var sākt izpausties attiecīgu simptomu veidā. Vienā gadījumā tas izpaužas kā pozitīva atkarība – impulsīva (uzmācīga)ēšana, citā kā negatīva atkarība – atteikšanās no ēdiena. Cilvēkus, kuri pārmērīgi ēd, var iedalīt četrās nosacītās grupās atkarībā no ēšanas paradumiem:

•ēdājs – uzdzīvotājs. Viņam dažkārt rodas milzīga apetīte. Viņa ekstātiskā kāre kļūst nekontrolējama, un viņš apēd milzīgu daudzumu ēdiena, pirms pilnībā gūst apmierinājumu. To sauc arī par “orālo orgasmu”;
• nerimstošais ēdājs. Viņam vienmēr ir laba apetīte, vēlme ēst parādās jau no rīta pieceļoties un saglabājas visu dienu. Viņš var un vēlas ēst jebkurā laikā, nespējot sevi ierobežot ar konkrētām ēdienreizēm. Viņš no savām kompulsijām īpaši necieš;
• nepiesātināmais ēdājs. Atšķirībā no pārējām grupām šo cilvēku apetīte nesauc pie labi klāta galda, taču, reiz sācis ēst, viņš nevar apstāties, viņa izsalkums nezina robežu;
• nakts ēdājs. Nav svarīgi, cik daudz viņš ir apēdis, viņa izsalkums paliek neremdināms. Viņa miegs ir traucēts, viņš bieži ceļas augšā un ēd.
Bulīmijas gadījumā cilvēks dažkārt nespēj apslāpēt kompulsīvo tieksmi ēst, pārēsties, lai mazinātu iekšējo spriedzi, par ko pats jūtas nelaimīgs, bet anoreksijas gadījumā atteikšanās no ēdiena ir kā protests, kas prasa milzīgu paškontroli. Abos gadījumos vērojamas pārmērīgas rūpes par sava ķermeņa masu.
Runājot par traucējumiem, kas skar tieši gremošanas sistēmu, jāpiebilst, ka tie var būt funkcionāli traucējumi, piemēram, kairināts kuņģis, funkcionāla caureja, aizcietējumi un citas slimības ar noteiktiem audu bojājumiem, piemēram, čūlainais kolīts, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kā arī lasītājas pieminētā kuņģa čūla.
Katra traucējuma rašanos nosaka kā bioloģiski, tā psiholoģiski un sociāli faktori – katrā konkrētā gadījumā dažādās attiecībās, intensitātē un mijiedarbībā. Tāpēc arī ārstēšanai vajadzētu būt kompleksai.
Ja esat saslimis, padomājiet, kāda šobrīd ir jūsu dzīve – kā jūtaties personīgajā, ģimenes, profesionālajā, sabiedrības kontekstā. Varbūt ir pienācis laiks kaut ko mainīt?

Guna Berga

http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/psihologija/vai-milestba-iet-caur-vederu.html