Savās atziņās par bērna attīstību dalās trīs bērnu māmiņa un trīs mazbērnu vecmāmiņa, kas visu mūžu veltījusi darbam pirmsskolas izglītībā, — Anita Šaicāne.
Ļoti daudz kas atkarīgs no pirmsskolas vecuma bērna pašapziņas un pašvērtējuma. Ļoti nozīmīgs ir arī māmiņas vērtējums par savu bērnu, kā arī psiholoģiskais klimats ģimenē.
Pat vienā ģimenē nebūs divu vienādu personību. Jau piecu gadu vecumā blakus iedzimtajām iezīmēm un īpatnībām ārējās ietekmes dēļ veidojas arvien jaunas. Vecāki ir tie, no kā atkarīga gan bērna iedzimtība, gan vide, kurā bērns attīstās. Emocionālais klimats ģimenē var būt gan silts, maigs, attīstību veicinošs, gan auksts, skarbs un noniecinošs.
Bieži vien cilvēki automātiski cenšas audzināt savus bērnus tāpat, kā audzināti viņi paši. Visiem bērniem ir vajadzīgi zināmi aizliegumi, lai pasargātu viņus no ļaunuma, veicinātu sabiedriska rakstura veidošanos un apliecinātu viņiem, ka vecāki par viņiem rūpējas. Tomēr pārāk stingra aizliegumu sistēma, tieši tāpat kā visatļautība, kavē prieka un radošās izpausmes veidošanos.
Bērnos nepieciešams audzināt patstāvību, pacietību grūtās situācijā. Padoms pieaugušiem: necensties uzspiest savu gribu, netēlot autoritāti un — galvenais — nepazemot bērnu, bet savu gribu izteikt pamatoti — bērnam jāsaprot, ka vecāku griba jāpilda…
Pārāk stingra aizliegumu sistēma kavē prieka un radošās izpausmes veidošanos, tieši tāpat kā visatļautība.
Ir ļoti svarīgi, lai bērns nezaudētu ticību saviem spēkiem. Personības attīstība, veiksmīga saskarsme un darbība ir stipri atkarīga no cilvēka pašnovērtējuma un pašapziņas. Viens no vissvarīgākajiem bērna normālas attīstības priekšnoteikumiem ir būt mīlētam un justies mīlētam. Kā ar visvienkāršākajiem paņēmieniem ikdienā pierādīt savu mīlestību, apmierināt bērna emocionālās vajadzības? Tas var būt acu kontakts, roku kontakts, nedalītas uzmanības pievēršana.
Gribu padalīties ar kāda man nezināma autora domām, kas ļoti labi raksturo to, ko bērni iemācās no saviem vecākiem:
Ja bērni dzīvo kritikā — mācās nosodīt.
Ja bērni dzīvo naidīgumā — mācās cīnīties.
Ja bērni dzīvo bailēs — mācās bažīties.
Ja bērni dzīvo žēlastībā — mācās žēlot sevi.
Ja bērni dzīvo izsmieklā — mācās biklumu.
Ja bērni dzīvo greizsirdībā — mācās skaudību.
Ja bērni dzīvo kaunā — mācās vainas apziņu.
Ja bērni dzīvo iecietībā — mācās pacietību.
Ja bērni dzīvo atbalstīšanā — mācās uzticību.
Ja bērni dzīvo uzslavā — mācās cieņu.
Ja bērni dzīvo atzīšanā — mācās pašcieņu.
Ja bērni dzīvo labvēlībā — mācās atrast mīlestību pasaulē.
Ja bērni dzīvo piekrišanā — mācās mērķtiecību.
Ja bērni dzīvo līdzdalībā — mācās augstsirdību.
Ja bērni dzīvo godīgumā un atklātībā — mācās patiesību un taisnīgumu.
Ja bērni dzīvo drošībā — mācās uzticēties sev un saviem tuvākajiem.
Ja bērni dzīvo draudzīgumā — mācās, ka pasaulē ir labi dzīvot.
Ja bērni dzīvo rāmumā — mācās dvēseles mieru.
Iesūtījusi Anita Šaicāne, mammām.lv reģistrētā vecmāmiņa
Avots: https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/attiecibas-gimene/1330/ko-berni-iemacas-no-vecaku-attieksmes-jeb-vecmaminas-padomi-bernu-audzinasana