Pirmie apļi uz laukiem tika novēroti 1972. gadā, kad divi aculiecinieki Arturs Šatlvuds un Brjūs Bonds sēdēja uz kraujas malas un cerēja ieraudzīt to nezināmo lidojošo objektu, kas padarīja šo Anglijas rajonu par ufologu apbrīnas objektu. Taču tas, ko viņi ieraudzīja tajā gaišajā pilnmēness naktī, bija ekstraordinārs: simts (30m) pēdu attālumā viņi ieraudzīja, kā daļa vārpu noguļas, veidojot precīzu apli. No tā brīža ir pienākuši vairāk nekā 80 ziņojumu, kas vēsta tieši to pašu. Aplis izveidojas aptuveni 20 sekundēs, un bieži to pavada īpatnēja skaņa, ko izdevās arī ierakstīta lentē, pēc tam NASA to identificēja kā nedabiski radušos skaņu (ne no dabas). Pēc desmit dienām šis fenomens jau bija izpaudies kvantitātē. Tajā laikā pienāca vairāk nekā 9000 ziņojumu par apļiem visā pasaulē, bet 90% ziņojumu bija no Anglijas. Nav lieki pieminēt, ka vairākums savus ziņojumus iespējams vispār nekur nesūtīja, vienkārši nesaprot, un kur par to būtu jāziņo. Deviņdesmitajos gados apļi pārspēja visus iepriekšējos gan kvantitātes, gan smalkuma un kvalitātes ziņā. Tagad tie nebija vienkārši apļi, bet veselas grupas pa trim, četriem un vairāk apļiem kopā, tie veidoja veselas piktogrammas, sarežģītas figūras, taisnstūrus, trijstūrus un daudzstūrus, tas bija skaists skats – vērot tos no putna lidojuma, sēžot lidmašīnā.
Varbūt divu vecīšu, večinu vai puiškānu nedarbi?
Ja jūs tā uzskatāt, tad nebūsit mazākumā, jau kuro reizi britu valdība cenšas pakļaut sev sabiedrības domas par nezināmo, izmantojot dezinformāciju, ko sauc par “atkronēšanas” metodi. To izmantoja aukstā kara laikā, lai kontrolētu sabiedrības domas NLO sakarā. (Tas bija galvenais Robertsona Penela uzdevums 1953. gadā, bet par to uzzināja tikai 1977. gadā, pateicoties Informācijas Brīvības Paktam ASV). Šī metode ir iedarbīga, tāpēc ka masu saziņas līdzekļi nedod nekādu zinātnisku vai tehnisku informāciju, uz kuras pamata varētu veidoties cilvēka individuālais viedoklis. Pēc tam fenomens tiek apsmiets, apņirgts kopā ar citām galējām tēmām vai, balstoties uz dažādu “ekspertu” atzinumiem, kas to izskaidro ar sliktiem laika apstākļiem vai kāda huligāniskiem izlēcieniem. Noskaidrosim, kā šādi meli top.
Dokumenti liecina, ka visi apļi ir divu vecīšu – Duga un Deiva roku darbs. Tagad zināms, ka viņus apmācīja britu valdības pēc CIP pavēles – viņiem tika pavēlēts visus apļus atzīt par savējiem. Informācijas, kas saņemta no augsti stāvošām personām Britu Aizsardzības Birojā, liecina, ka valdība uzrādīja šos divus “jokdarus”, lai diskreditētu fenomenu un nomierinātu sabiedrības saasināto interesi par apļiem. Taču, kad televīzijas intervijā viņiem parādīja dažu apļu kombinācijas – figūras, viņi vienā mutē apgalvoja, ka nav tās taisījuši, lai gan pirms tam apgalvoja, ka visas figūras Anglijā ir viņu veikums. Līdz programmas beigām viņi paši vairs nevarēja pateikt, kurus apļus ir, kurus nav veidojuši. Programmā netika parādīti viņu īstie darbi – mazu un greizi izmīdītu plankumu vietā tur bija lielas, skaistas un smalkas figūras. Pēc Duga un Deiva pie apvāršņa parādījās daudz viltvāržu, daži to darīja naudas, citi slavas dēļ. Vidēji aptuveni 30% figūru bija izveidojuši cilvēki. Ne tik sen kādu grupu pazīstamu blēžu lētas sensācijas dēļ bija nolīgusi BBC jaunumu grupa, lai tie brauktu uz Jaunzēlandi un izveidotu tur figūru.
Cilvēka rīcībā nav tādu tehnoloģiju
Šobrīd ir fiksēti vairāk par 7000 apļiem, kurus radījuši spēki, kas nepadodas zinātnes izskaidrojumiem. Falsifikatoriem traucē tas, ka labība noteikti jāpiespiež ar kādu fizisku priekšmetu, lai to noliektu, bet tas salauž stiebrus. Īstajām figūrām stiebri nav salauzti, bet tikai pieliekti aptuveni collu no zemes – stiebra pirmā posma augstumā. Tā vien liekas, ka augi kaut kādā veidā tiek īslaicīgi sasildīti, kas tos padara lokanus, bet pēc noguldīšanas, saliekšanas deviņdesmit grādu leņķī, tie atkal kļūst cieti, bet neiztaisnojas. Cilvēkiem pagaidām nav zināma tehnoloģija, kas varētu ko tādu paveikt. Šī metode ir visu īsto apļu pamats. Tāpat falsifikatoriem neizdosies atkārtot citas pazīmes, kas raksturīgas īstajiem apļiem – radīt vārpas paresninājumu, stiebra mezgliņu izmaiņas un dīgļa izmaiņas graudā, kā arī tukšumu veidošanos stiebrā, it kā tie būtu uzkarsēti. Īstajos apļos novēro arī izmaiņas augu šūnās. Taču tas viss nenodara augam ļaunu, tas turpina augt. Pakaļdarinājumā to izdarīt nav iespējams. Atšķirības ir skaidri redzamas. Bez tam īstās figūras ir matemātiski pilnīgi perfektas, dažās ir iešifrētas sarežģītas teorēmas, figūru malas izceļas ar ķirurģisku precizitāti. Vārpas ir savērptas spirālē, kur izmantotas tās pašas logaritmiskās proporcijas, kas Fibonači skaitļos vai zelta proporcijās. Tās var atrast Dabā, piemēram, gliemežvākos vai auna raga izliekumā. Figūras pamatu var veidot pat 5 slāņi, un katrā no tiem kvieši savērpti pretējā virzienā iepriekšējam. Katra vārpiņa akurāti guļ blakus otrai. Figūras centrā vārpas var būt tik viltīgi savērptas, ka centrā var atrasties viena vienīga vertikāli stāvoša vārpa. Bet parasti centrā ir vairākas vertikāli stāvošas vārpas, mazs pudurītis. Īsto apļu veidošanā noslēpumainie spēki izmanto īpaši sarežģītas Eiklīda ģeometrijas formas, lai izmainītu magnētisko struktūru, kuras dēļ kompasi apļos nevar noteikt ne ziemeļus, ne dienvidus, kameras, mobilie telefoni un baterijas nestrādā, bet lidmašīnas mēraparāti sāk taisīt jokus, tām lidojot virs apļiem. Te varētu būt arī kas cits – kāds mums nezināma spēka lauks, kāds darbojas arī anomālajās zonās. Geigera skaitītājs uzrāda radiācijas palielināšanos, kas ir trīs reizes augstāks par normālo fonu. Arī dzīvnieki no apkārtējām fermām cenšas izvairīties no figūrām un pat paša lauka. Ļoti bieži auto akumulatori apkārtnes ciemos pilnībā izlādējas, un dažreiz elektrība izslēdzas visā ciemā.
Iz figūru fenomena vēstures
Lai gan apļi periodiski parādās graudaugu laukos visā Ziemeļu Anglijā (un pat Velsā, visvairāk to ir divās grāfistēs – Hempšīrā un Viltšīrā. Bet šis fenomens nav sastopams vienīgi Anglijā, divdesmit četrās Eiropas valstīs ir kas līdzīgs, un pats agrākais atklājums datēts 1503. gadā Holandē. Tomēr Anglija ir šo izcilo figūru fenomena īstenais čempions. Vecos laikos Eseksas grāfistē atradās vairāk nekā 90% visu zīmējumu. Sešdesmitajos gados Eseksas grāfiste bija populāra kā okulto sektu un NLO pētītāju pulcēšanās vieta, jo blakus atradās Stounheidžas tipa celtnes un citas virszemes mistiskās vietas un punkti, kas likās zemes spēku un citplanētiešu ideāla tikšanās vieta. Kad astoņdesmitajos gados parādījās apļi, šie ļaudis nosprieda, ka labāku pierādījumu tam visam neatrast.
Bulvāru prese to izbazūnēja pa visu valsti, un kādu laiku angļu apziņā citplanētiešu darbības šķita pats pieņemamākais veids, kā šie apļi radušies. Diemžēl apļu daudzuma pieaugums nepalielināja satikšanās skaitu ar NLO, un nekādu tiešu saikni šeit atrast nevarēja, tāpēc šī teorija lēnām izplēnēja.
Kamēr ufologi izvirzīja savas vietējās hipotēzes, arī dažādu nozaru zinātnieki nopietni ķērās pie šīs lietas pētīšanas, un piedāvāja pavisam nejēdzīgas hipotēzes. Te bija arī kurmju un zaķu kāzu dejas un rituāli un pat buļļu zarnu trakta traucējumi un gāzes. Daži biologi apgalvoja, ka šie zīmējumi ir sēņu augšanas rezultāts, bet aizsardzības speciālisti uzskatīja, ka šos zīmējumus ievilkušas bezpilotu lidmašīnas, kas periodiski izlido no Eseksas kara bāzes. Kāds franču zinātnieks uzskatīja, ka apļi ir blakus produkts šāvieniem ar īpašu noslēpumainu ierīci, sak – lādiņi trāpa mērķim gaisā, atlec no zemes un izzīmē uz tās visu, kas tīk… Ekologi vainoja ozona caurumus. Neviena no šīm dabiskas izcelsmes teorijām tā arī neguva piekrišanu.
Meteorologa Midena teorija
Un lūk, angļu meteorologs doktors Tereke Midens izvirzīja savu teoriju – par gaisa strāvām, kuras tas nosauca par stacionāriem gaisa virpuļiem. Viņš tos pielīdzināja raganu virpuļiem, kas sagriež gaisā putekļus tuksnešos un citās vietās, kur karstāks gaiss. Midens šeit saskatīja meteoroloģisko un ģeomagmētiski faktoru kombinēšanos un uzskatīja, ka tieši tas veido apļus. Tiešām, vēju virpuļi bieži gadās Eseksā, un kad fermeri piebilda, ka paši esot redzējuši šādus virpuļus laukos, un, ka šie virpuļi pat pacēluši augšā siena kušķus, un kad avīzes to publicēja, tad publika nolēma, ka beidzot problēma ir atrisināta.
Kas 80. gados radās daudz sarežģītāki apļi un apļu zīmējumi un pavisam brīnumainas shēmas Bratonā (Viltšīrā), likās, ka tas sašķobīs arī Midena pārliecību. Bet nekā! Par atbildi meteorologs tikai pilnveidoja savu ideju, piedāvājot, ka šie stacionārie virpuļi var pāriet tādā miniatūrā viesulī, kas attiecīgās atmosfēras apstākļos (klusas, siltas dienas) uzsūc sevī elektroenerģiju un tādējādi piespiež pie zemes gaisa masas. „Šāds virpulis”, paziņoja Midens, „ir spējīgs pacelties un nolaisties, tādējādi atstājot nospiedumus – vairākus apļus uz laukiem.” Lai gan kaut kas līdzīgs notiek, ka gaisa virpuļi paceļas un nolaižas uz lauku ceļiem un ūdens, tur nepaliek pēdas. Taču vienkāršie ļaudis, ieraudzījuši, cik sarežģītas ir šīs figūras, sliecās piekrist tam, ka tās izveidojis saprāts, kaut gan zinātnieki uzreiz iebilda, stāstot par sniegpārsliņām, kuru veidojums arī varētu norādīt uz saprāta klātbūtni, tomēr tās ir pilnīgi dabiskas izcelsmes. Midena teorija vairs neizturēja kritiku, kad 90. gados parādījās super sarežģītās figūras Anglijas dienvidos. Apļi tur veidoja sarežģītus trijstūrus, četrstūrus un līnijveida kompozīcijas, asimetriskus punktus un pat bultas – tas viss parādījās Anglijas zemienē.
Kas to rada? – atbildes vēl nav
Daži paranormālo parādību pētnieki uzreiz paziņoja par vēstījumiem, un daudzi reliģiozi noskaņoti skatītāji ieraudzīja tur paziņojumus par tuvo pasaules galu, bet zinātnieki ar jaunu sparu ķērās pie savas mīļākās tēmas, atkal paziņodami, ka tie visi ir viltojumi. Problēma tikai tā, ka piktogrammas ir pārāk lielas un sarežģītas un tikai speciāli apmācītu un trenētu mākslinieku armija varētu ko tādu izveidot ātrā laikā. Bet zīmējumi parasti radās vienas nakts laikā, un neviens no lauku saimniekiem nebija ievērojis kādas slepenas brigādes klīstam pa saviem labības laukiem. Pat tad, ja raža ir novākta, lauks uzarts un no jauna apsēts, rīkstnieks tik un tā var norādīt vietu, kur bijusi figūra. Šie apļi parasti parādās naktī no 23:30 līdz 4:00.
Tajā laika, kad Lielbritānijā ir pašas īsākās naktis, simtiem armijnieku, fermeru, zinātnieku un ufologu uzmanīgi vēro laukus, cerot, ka jebkuru brīdi var parādīties jauna figūra. Un diviem laimīgajiem tiešām izdevās novērot, kā lielas, spožas bumbas sūtīja zeltainus starus uz lauku un nākamajā dienā šajā vietā bija figūra. Daudzi bija atnesuši sev līdzi jutīgus aparātus, bet figūras radās, tā teikt tieši viņu deguna priekšā. Vienreiz figūra materializējās uz lauka iepretim britu premjera mītnei, tieši uz apsargātās teritorijas. 1996. gadā pilots, kas lidojis virs Stounheidžas paziņoja, ka viss ir tīrs, bet pēc 45 minūtēm tur bija jau jauna figūra. Tā bija 900 pēdu (30m) garumā un tajā bija 145 mazi aplīši. Ne apsardze, ne apmeklētāji neko nebija manījuši…
Avots : www.saulesjosta.lv
https://inetalasmane.wordpress.com/2006/12/06/
Autors: Juris Bērziņš