Sapņu padziļinātai izpētei pievērsušies un ilgus savas dzīves gadus veltījuši daudzi pasaulslaveni psihoanalītiķi – Zigmunds Freids, Karls Gustavs Jungs, Alfrēds Ādlers, Fricis Pērls un daudzi citi.
Zigmunds Freids
Austriešu psihoanalītiķis Zigmunds Freids 1900. gadā publicēja vienu no novatoriskākajiem darbiem par sapņiem – “Sapņu interpretācija”. Tajā tika atzīts, ka sapņi un to interpretācija ir svarīga psihoanalīzes sastāvdaļa. Šis darbs būtiski mainīja izpratni par cilvēka prātu un tā darbības principiem, kaut arī kritiski tika vērtēta Freida metodoloģija un teorijas, it sevišķi viņa apgalvojums, ka sapņu un to simbolikas pamatā ir galvenokārt seksuālās dziņa
Freids salīdzināja galvas smadzenes ar elektrodzinēju, apgalvodams, ka smadzeņu nervu šķiedras ražo elektroenerģiju tāpat kā tās. Lai varētu pienācīgi funkcionēt, smadzenēm no šīs enerģijas jāatbrīvojas sapņojot. Freids uzskatīja, ka galveno motivāciju dzīvē cilvēkam dod instinktīvi dzinuļi, tādi kā izdzīvošanas instinkts un seksuālās dziņas, kuras, darbodamās zemapziņas līmenī, kontrolē emocionālās atbildes reakcijas. Viņš uzskatīja, ka daba šajos dzinuļos nav ielikusi nekā slikta, kaut gan tie var tādi kļūt, ja ar tiem saistītās emocijas negūst piepildījumu vai arī lielākoties bērnībā saņem citu cilvēku nosodījumu un vēlākajā dzīvē tiek apspiestas. Pēc Freida domām, nevienas emocijas, kas tiek apspiestas šādā veidā, neizzūd, bet paslēpjas zemapziņā, gaidot izdevību izlauzties uz āru brīdī, kad cilvēka rīcību nekontrolē apziņa, – tas ir, kad viņš ir aizmidzis un sapņo. Sapņos var izpausties jebkuras emocijas vai dzinuļi, kurus cilvēks apspiedis nomoda dzīvē.
Freids uzskatīja, ka sapņu simboliskā daba no universālās simbolisma valodas. Pēc Freida domām, psihologi šo valodu var apgūt un izmantot, lai izskaidrotu savu klientu sapņus un līdz ar to arī psiholoģiskās problēmas, kas tos radījušas.
Viņš apgalvoja, ka sapņiem ir gan acīmredzams, gan slēpts saturs; pirmais ir šķietams, otrais – patiess.
Alfrēds Ādlers
A.Ādlers uzskatīja, ka cilvēka sapņi sakrīt ar viņa domām, emocijām, atmiņām un izturēšanos, jo ikviens uzvedas kā vienots veselums. Katram no šiem elementiem var piemist savas īpatnības, bet tā kā to būtība ir viena un tā pati, tad sapņi atklāj visai daudz par cilvēka psiholoģiskajām vai emocionālajām problēmām. Pēc viņa domām, bērnības atmiņas – gan īstas, gan iedomātas – atklāj sapņotāja pamatuzskatus par sevi un pasauli, kurā viņš dzīvo.
Fricis Pērls
F.Pērls centās pierādīt, ka sapņu simbolika nav universālas simboliskas valodas sastāvdaļa, to rada katrs cilvēks pats. Turklāt viņš domāja, ka sapņu simbolus nevajadzētu uzskatīt par instinktīvu vēlmju atspulgu, bet drīzāk gan par cilvēka personības daļu, kas izpaužas noteiktā laikā. Viņš arī centās pierādīt, ka tas, kas parādās sapnī, mājo cilvēkā, jo viņš ir savu sapņu arhitekts.
Medards Boss
M.Bosu valdzināja sapņi, un viņš tos uzskatīja par ļoti svarīgu psihoterapijas sastāvdaļu. Tomēr viņš neuzskatīja, ka sapņi ir simboliski, bet gan domāja, ka tie ilustrē cilvēku dzīves izpratni.
Karls Gustavs Jungs
K.G. Jungs sapņu izpētes jomā, paplašināja izpratni par sapņiem un izvērsa tālāk sapņu pētījumus. Jungs uzskatīja, ka sapņu acīmredzamā daba ir patiess cilvēka garīgās pasaules attainojums. Sapņiem nav slēpta satura, kam vajadzīgs skaidrojums; nepieciešama tikai izpratne par simboliskajām spēlēm, kuras izraisa zemapziņa izraisot sapņus. Katrs sapnis ir unikāls, būdams raksturīgs tikai cilvēkam, kurš to redz.
Jungs uzskatīja, ka lai pareizi izskaidrotu sapni, tas jāapspriež ar cilvēku, kurš to redzējis, jo tikai viņam piemīt intuitīvā izpratnes spēja, kas ļauj atklāt sapnī ietverto vēstījumu. Sapņošanas galvenā funkcija ir ļaut bezapziņai un apziņai sasniegt līdzsvara un simetrijas stāvokli, lai problēmas, par kurām cilvēks sev aizliedzis domāt vai arī par kurām nav licies zinis, nonāktu viņa apziņas priekšplānā un kļūtu saprotamas. Viņš uzskatīja, ka sapņi ir kāda konkrēta avota vēstījums, tomēr tā arī īsti nenoskaidroja, vai arī tas, ko viņš dēvēja par kolektīvo bezapziņu. Kolektīvo bezapziņu Jungs definēja kā mitoloģisko motīvu, zināšanu un pieredzes kopumu, kas pieejams katram un kas glabājas psihes dzīlēs. Cilvēka sapņi visu laiku – gan miegā, gan nomodā. Viņaprāt ir pilnīgi iespējams, ka cilvēks sapņo nepārtraukti, tikai šos sapņus pārmāca viņu “trokšņainā” apziņa. Pie Junga galvenajiem arhetipiem pieder persona, ēna, anima (dvēsele) un animus (gars), kā arī patība.
Avoti:
http://www.e-misterija.lv/sapnu-lielakie-petnieki-psihoanalitiki/