Vidējā latvieša diēta pēdējos 100 gados ir ievērojami mainījusies. Veikalā sastopamā produktu pārbagātība un kārdinošie ātro ēdienu stendi mudina mūs izvēlēties tādus ēdienus, kuri agrāk cilvēkam nebija pieejami tik lielos daudzumos. Ja agrāk zosi ēda Ziemassvētkos un gaili kāva Mārtiņos, pa vidu svētdienās uzvārot piemājas vistu, tad tagad mums ir iespēja katru vakaru pavadīt KFC un katrā maltītē iekļaut kādu karbonādi vai kotleti. Gaļas kāpšanai uz skatuves ir nopietnas sekas. Neskaitot paaugstināto holesterīna līmeni, kas seko visu dzīvnieku produktu patēriņam (no kā izriet lielāko nāves skaitu izraisītājas – sirds un asinsvadu slimības), tā ir nogrūdusi malā ļoti svarīgu, bet dažkārt ignorētu ēdiena sastāvdaļu – graudaugus.
Graudaugi, dārzeņi un augļi ir vienīgie ēdieni, no kā mēs uzņemam šķiedrvielas. Nepietiekams šķiedrvielu patēriņš izraisa dažādas veselības problēmas. Pirmais un vispamanākais uzlabojums pēc graudaugu un augļu patēriņa palielināšanas ir aizcietējumu mazināšanas. Ja vēdera izeja parasti notiek retāk nekā reizi dienā, visticamākais, ka netiek uzņemtas pietiekami daudz šķiedrvielas. Bieži vien aizcietējumus var izārstēt vienkārši ēdot vairāk augu valsts produktus un mazāk no dzīvnieku valsts. Neskaitot vēdera izejas uzlabošanos (ko bieži var pamanīt jau nedēļas laikā pēc diētas maiņas), lielāka šķiedrvielu uzņemšana tiek saistīta ar mazāku aptaukošanās un vēža risku, kā arī pamazinātu sirdsslimību, diabēta un zarnu iekaisumu risku.
Pirmais sakarību starp sirdsslimībām un šķiedrvielu uzņemšanu atklāja amerikāņu zinātnieks Hjū Trovels, pētot Āfrikas iedzīvotāju uzturu. Viņu uzturs, kas sastāvēja no daudz saldajiem kartupeļiem, pupiņām, un dažādiem graudaugiem, aizsargāja tos no sirdsslimībām. Šis 1977. gada pētījums bija kā pamats vēlākajai ‘šķiedrvielu teorijai’. Vēlāki pētījumi ir apstiprinājuši šo teoriju, uzrādot, ka lielāks graudaugu patēriņš ir tieši saistīts ar mazāku artēriju aizsērēšanu un arterosklerozi.
Bieži gan kā arguments pret augstu graudaugu patēriņu tiek minēts lielā daudzumā graudaugos atrodamās antiuzturvielas, kas traucē uzsūkties dažādām uzturvielām, piemēram cinkam, dzelzim, kalcijam utt. Visbiežāk minētā antiuzturviela ir visos graudaugos sastopamais fitīns, kas tik tiešām samazina ķermeņa spējas uzņemt dažādus minerālus. Tomēr neseni pētījumi, kas fokusējās uz šo problēmu liecina, ka, cilvēkiem ar lielāku augu produktu patēriņu zarnu mikloforā ir daudz vairāk baktēriju, kas aptur šo minerālu neuzsūkšanās procesu. Augu produktos sastopamie prebiotiķi palīdz šīm baktērijām augt un vairoties. Neskaitot šo procesu, pētnieki arī ir atklājuši, ka fitīnu kaitīgo ietekmi uz ķermeni var ‘izslēgt’ kopā ar ēdienu uzņemot C vitamīnu. Tikai 50mg (apmēram viens apelsīns) uzņemšana, šķiet, ir pietiekami. Tomēr fitīns nav tikai vienkrāsains ļaundaris. Ir noskaidrots, ka fitīnam piemīt antikancerogēnas īpašības. Šī iemesla dēļ uz augiem bāzēta diēta tiek apsvērta kā viena no iespējamajām pretvēža ārstēšanas metodēm.
Fakts, ka liels augu valsts produktu patēriņš un zema saslimstība ar sirds slimībām ir cieši saistītas, ir zināms jau labu laiku. Diemžēl tas ne pārāk bieži ir uzsvērts, tādējādi liedzot cilvēkiem ārstēt dažādas sirds un asinsvadu kaites ar vienkāršu diētas maiņu. Tas nenozīmē, ka pilnībā jāatsakās no gaļas un piena produktiem, tomēr vajadzētu apdomāt, cik bieži tie tiešām ir vajadzīgi, kā nekā lielākais mirstību skaits pasaulē ir tieši no šo ēdienu izraisītajām asinsvadu problēmām.
Autors:
Igors Pļava
www.vesels.lv
