Meditācija – tās ir pārdomas, vizualizācija, lūgums. Meditācija ir atslēga, lai varētu rast saskaņu sevī. Meditācija – tā ir uzmanības koncentrēšana uz sevi, iegrimstot iekšējā mierā un harmonijā, pievēršot nedalītu uzmanību savai dvēselei.
Atrasties meditatīvā stāvoklī – nozīmē dzirdēt un saprast sevi. Tas nozīmē – rast patiesas atbildes uz saviem jautājumiem, rast atbildes, kas vienmēr ir mūsos pašos.
Pēdējos gados pasaulē, arī Latvijā, ir ievērojami palielinājusies interese par meditāciju. Cilvēki intuitīvi nojauš, ka meditatīva domāšana slēpj sevī pieeju cilvēka apslēpto personīgo spēju krātuvei. Ir sarakstītas daudzas grāmatas, kas pauž domu, ka nākotnē veiksmīgs cilvēks būs meditējošs cilvēks. Šodien meditācijas sevis harmonizēšanai un iekšējo resursu izmantošanai izmanto gan ievērojami valstsvīri, gan veiksmīgi biznesmeņi.
Dž. Asarafs un M. Smits savā darbā „Atbilde” (apgāds „Zvaigzne ABC”) norāda: „Pēdējo divdesmit līdz trīsdesmit gadu laikā veikts milzīgs daudzums ar meditāciju, tās mehānismu un ietekmi saistītu pētījumu. Vairāk nekā 250 neatkarīgās universitātēs un pētnieciskajos institūtos 33 valstīs veikts vairāk nekā 1000 zinātnisku pētījumu par iespaidu, ko atstāj meditācija. Daudzu pētījumu rezultāti ir publicēti vadošajos zinātniskajos izdevumos, un tie parādījuši, ka meditācija:
- palielina uzmanības un koncentrēšanās spēju;
- paaugstina novērošanas spējas;
- ceļ enerģijas līmeni;
- paaugstina inteliģenci un radošo potenciālu;
- uzlabo atmiņu un mācīšanās spējas;
- mazina stresu un vairo iekšējo mieru;
- palielina laimes izjūtu un pašvērtējumu;
- mazina nervozitāti un depresiju;
- uzlabo vispārējo veselības stāvokli;
- padziļina kvantu lauka apzināšanos.”
Meditācija ir cilvēka garīgās izaugsmes būtiska sastāvdaļa. Cilvēks, kas mērķtiecīgi meditē, apzināti vai neapzināti nostājas uz garīgās izaugsmes ceļa. Meditatīvā stāvoklī laiku pa laikam esam katru dienu. Pašlaik, izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas, iespējams iepazīt dažādas meditāciju tehnikas, virzienus un skolas. Šī raksta mērķis ir, mudinot meklēt SAVU meditēšanas veidu, iepazīstināt ar vienkāršiem meditācijas pamatnosacījumiem, kurus var izpildīt ikviens, uzsākot, iespējams, nopietnu meditēšanas praksi ikdienā.
Atkarībā no tā vai cilvēks meditē miera stāvoklī vai kustībā, meditācijas var klasificēt kā:
- statiskās meditācijas vai
- dinamiskās meditācijas.
Uzsākot meditēšanas praksi, gribu vērst uzmanību, ka nevajadzētu gaidīt superlielas atklāsmes jau pēc pirmās meditācijas. Meditatīvais atklāsmju un relaksēšanās ceļš katram ir savādāks. Galvenais, lai meditācija sniegtu mieru, nomierinātu domas, sagādātu prieku. Labus rezultātus dos regulāra meditēšana, sākumā katru dienu vismaz 30 minūtes, vēlams, vienā un tanī pašā laikā. Ja jūs mēģināsiet un sāksiet praktizēt meditāciju, tad ar laiku meditācija padosies tikpat viegli kā elpošana. Meditācijas rezultātā iegūstam harmoniju ar apkārtējo pasauli, dvēseles mieru, brīvības izjūtu, atbrīvošanu no saspringuma, stresa un vainas sajūtas.
Visērtāk meditēt vienatnē, bet ja to dara grupā, parasti ir jūtama lielāka enerģijas plūsma. Priekšrocība meditēšanai grupā ir arī tā, ka meditācijas vadītājs parasti iepazīstina vienkāršiem meditācijas noteikumiem.
Apstākļi meditācijai
Pieredzējis cilvēks var meditēt jebkuros apstākļos, bet tiem, kas tikai sāk apgūt meditēšanas prasmi, ir svarīgi parūpēties par mierīgu vidi. Tiem, kas nolēmuši regulāri meditēt, ieteicams izveidot SAVU MEDITĒŠANAS VIETU, kas laika gaitā piepildās ar personīgo pieredzi, enerģiju un labvēlīgām vibrācijām. Šajā vietā cilvēks parasti jūtas droši un mierīgi. Tā ir telpa vai vieta dabā, kur ir minimāli ārējie trokšņi, iespējama svaiga gaisa pieplūde. Vienlaikus tomēr ir būtiski akceptēt apkārtējās pasaules klātesamību meditācijas laikā. Ja jāizvēlas starp spilgtu gaismu vai tumšu telpu, vislabāk izvēlēties ērtu puskrēslu. Noderīga sveces gaisma, bet nav ieteicams nelielā telpā iedegt daudz sveču un kvēpināt aromātiskās nūjiņas – tas būs nevajadzīgs skābekļa patēriņš. Atslābināties un vieglāk ieiet meditatīvā stāvoklī palīdzēs relaksējoša mūzika. Labu enerģiju dod istabas augi un dzīvie ziedi. Meditācijas vietai jābūt tīrai un sakoptai. Tajā var atrasties kādi jums svarīgi priekšmeti, attēli. Uzticieties intuīcijai – laika gaitā tā pateiks, kas vēl vajadzīgs.
Plānojot meditāciju, jāparūpējas, lai jūs neviens netraucētu, jāizslēdz mobilā telefona skaņa.
Apģērbs ieteicams vienkāršs, tīrs, ērts, jāparūpējas, lai tas nebūtu šaurs. Visieteicamāk – dabiska materiāla trikotāža, bet tas nav noteicošais, galvenais lai jūs justos ērti. Ja vajadzīgs – jāatpogā apkaklīte, jāpalaiž vaļīgāk josta, ja apstākļi ļauj – novelciet apavus, utt.
Meditācijas poza
Statiskās meditācijas laikā ir būtiski ieņemt ērtu pozu. Labvēlīgu meditācijas norisi veicina muskuļu atslābums. Laika gaitā ikviens var izmēģināt un iemācīties meditēt lotosa pozā, sēžot sakrustotām kājām uz grīdas, dziļa transa meditācijas tehnikās (kuras vada speciālists), iespējams, ērtāk ir atrasties guļus stāvoklī. Mācību grāmatās par meditāciju aprakstītas dažādas pozas un to variācijas. Tiem, kas tikai sāk apgūt meditēšanas prasmi, meditēšanai ieteicams izvēlēties ērtu pozu sēžot uz krēsla – ieteicams atrasties tādā stāvoklī, kurā lielākajai ķermeņa daļai ir atbalsts. Pozai ir jābūt atvērtai – bez sakrustotām rokām un kājām. Plaukstas ar delnu iekšpusi uz augšu, balstītas uz augšstilbiem. Mugura iztaisnota (ar vai bez atbalsta pret krēsla atzveltni), bet galva un kakls ir bez atbalsta. Šī poza uztur pietiekamu muskuļu sasprindzinājumu un nodrošina, lai meditētājs neaizmigtu. Katrs laika gaitā atrod sev ērtāko meditēšanas pozu galvenais – lai meditēšanas laikā jūsu domas nebūtu aizņemtas ar domām par ķermeni.
Acis meditācijas laikā vēlams aizvērt – tā būs vieglāk koncentrēties, jo vizuālie tēli no ārpuses netraucēs.
Atslābināšanās. Domu apturēšana.
Lai iemācītos meditēt, ir jābūt patiesai vēlmei, jābūt pacietīgam. Nevajag gaidīt izcilus rezultātus jau pirmajos mēģinājumos. Meditācija IKVIENAM var dot superjaudīgus resursus, brīnišķīgas emocijas un spēka pieplūdumu, bet ikvienam ir jābūt pacietīgam un jāvelta pietiekami ilgs laiks ikdienas, lai apgūtu dažādus paņēmienus prāta un ķermeņa atslābināšanai. Atslābināšanās ir meditācijas neatņemama sastāvdaļa. Apziņa un ķermenis ir viena mehānisma līdzvērtīgas daļas. Nereti pat miera stāvoklī pamatīgi noslogojam savu prātu – domājam dažādas domas, risinām problēmas un mūsu smadzenes neatpūšas. Sasprindzis prāts nozīmē arī saspringušus muskuļus. Ilgstoši sasprindzināta muskulatūra bloķē normālu enerģijas plūsmu ķermenī, veidojas enerģijas bloki, tiek traucēta dabiskās enerģijas padeve iekšējiem orgāniem. Ja šie dabiskās enerģijas ceļi ilgstoši ir nosprostoti, ir pamats runāt par iespējamiem veselības traucējumiem. Ja mākam atslābināt savu muskulatūru, atslābinās arī mūsu domas. Ja protam NEDOMĀT, atslābinās ķermenis.
Vingrinājums „Elpošanas vērošana”
- Apsēdieties ērti ar iztaisnotu muguru.
- Aizveriet acis, elpojiet brīvi.
- Nesteidzīgi atbrīvojiet savu ķermeni no kāju pirkstiem līdz galvas virspusei.
- Aizvērtām acīm vērojiet savu elpošanu – vērojiet, kā gaiss ieplūst un izplūst caur nāsīm.
- Vērojiet savu elpošanu, nevis domājiet par to.
- Katru reizi, kad domas aizklīst, vienkārši atzīstiet to un atgriezieties pie elpošanas vērošanas. Esiet novērotājs.
Praktizēt šo vingrinājumu pirmajā dienā 5 minūtes (var atkārtot dažādos laikos) un pakāpeniski pagariniet šo laiku.