7 vienkārši soļi, kā iziet no savas komforta zonas

1) Izrādi rūpes pret svešinieku

Bail sarunāties ar svešiniekiem? Ir risinājums: izdari kaut ko labu pilnīgi nepazīstamam cilvēkam, neprasot atlīdzību. Tava labsirdība padarīs ne tikai tavu un otra cilvēka dienu labāku, bet arī palīdzēs tev pārvarēt bailes, sarunājoties ar svešiniekiem. Varbūtība, ka tev atteiks, ir nulle.

Uzdevums
: samaksā par kafiju pilnīgam svešiniekam

2) Eksperimentē ar garšām

Tavs uzturs nav mainījies vairākus gadus? Mēģiniet sapurināt garšas kārpiņas! Aizej uz meksikāņu vai indiešu restorānu, ja nekad neesi ēdis pikantu pārtiku, izmēģini suši, ja nekad neesi izmēģinājis japāņu virtuvi. Eksperimentē arī pats savā virtuvē, izmēģinot kādu jaunu augli vai dārzeni, pagatavo kaut ko no pavārgrāmatas. Ļaujies iztēlei!

Uzdevums: pagatavo vakariņas, izmantojot jaunu garšvielu

3) Uzsāc sarunu

Tas var būt jebkurš cilvēks, kas atrodas ar tevi sabiedriskajā transportā vai kolēģis, ar kuru parasti nesarunājies. Tu jūties neērti un nezini, par ko runāt? Sāc ar komplimentu – tie cilvēkiem parasti patīk. Ir tik daudz interesantu cilvēku! Kas to lai zina – varbūt viens tāds cilvēks jums stāv blakus un var kļūt par tavu draugu!

Uzdevums: pasaki komplimentu nepazīstamam cilvēkam

4) Pasaki „Es tevi mīlu”

Neērti runāt par savām jūtām? Šis nav tas gadījums – laid tās ārā! Un nav jāmeklē alternatīvas, piemēram, „Tu esi jauks/a”, „Ko gan es bez tevis darītu?”, un tā tālāk. Saki kā ir – „Es tevi mīlu”.

Uzdevums: atzīties mīlestībā ne mazāk kā piecas reizes

5) Sper mazus soļus

Tev noteikti ir liels sapnis. Sāc doties tā virzienā! Gribi uzrakstīt grāmatu? Uzraksti pāris teikumus katru dienu. Vēlies iemācīties svešvalodu? Velti tam 15 minūtes dienā. Vai vēlies noskriet maratonu? Sāc ar maziem rīta skrējieniem. Tagad jums šķiet, ka tavs sapnis ir pārmērīgi tālu. Tomēr sāc ar maziem soļiem, un agri vai vēlu tu pie tā nonāksi.

Uzdevums: izdomā, kas ir tas sapnis, ko vēlies sasniegt, un izdomā rituālu, lai tuvotos tā piepildīšanai. Tad pildi šo rituālu katru dienu.

6) Izpēti, kādi ir tuvākie interesantie pasākumi

Paldies „Facebook” par funkciju, kas atgādina par tuvākajiem pasākumiem. Iedomājies, cik daudz interesantu lietu tu būtu iemācījies, redzējis, ja būtu apmeklējis vismaz vienu no tiem. Starp citu, lielākā daļa nodarbību dažādos kursos ir bez maksas (arī par tiem ziņo „Facebook”). Kas zina, varbūt tas ir kāda jauna hobija sākums?

Uzdevums: pierakstīties uz jebkuriem kursiem vai apmeklēt kādu meistarklasi

7) Izej no interneta

Lūk, kas patiesībā ir iziešana no savas komforta zonas! Izmēģini veselu dienu pavadīt bez telefona. Vai kaut vai ne reizi neieejot sociālajos tīklos. Atzīsties: tu esi atkarīgs no tehnoloģijām. Visi mēs esam atkarīgi. Izej no interneta un dzīvo īstu dzīvi.

http://www.young.lv/lv/7-vienkarsi-soli-ka-iziet-no-savas-komforta-zonas/

10 interesanti fakti par mazu bērnu psiholoģiju

Mēs visi nākam no bērnības. Tas ir laiks, kad mēs veidojamies par to, kas būsim, kad izaugsim. Desmit interesantas lietas, kas notiek ar visiem, kamēr viņi ir maziņi.

Uzskata, ka pirmo mīlestību cilvēks piedzīvo 5 – 6 gadu vecumā. Bērnudārzā ir iecienīta spēle – precēšanās, pēc tam mazuļu likšana gulēt, barošana un kopīga audzināšana. Nesmejieties par šo bērnu mīlestību. Tā ir pa īstam!

Mazas meitenes ir retāk izjūt greizsirdību pret mazākajiem brāļiem un māsām, jo meitenēm no dabas ir iedēstītas mātes jūtas un instinkts, ka maziņš bērniņš ar kopjams un lolojams. 

Greizsirdība pret mazākajiem brāļiem un māsām biežāk izpaužas tad, ja viņi ir viena dzimuma. 

Spēja ātri un pareizi apgūt dzimto valodu bērnam veidojas jau mātes vēderā, bet pilnveidojas pirmajos dzīves mēnešos, jo dzirdes aparāts ir pieradis pie konkrētas valodas skaņām. Tās apgūt ir daudz vieglāk, nekā tad, ka māte pēkšņi ar savu mazuli sāks runāt svešā valodā. 

Tikai 6 – 7 mēnešu vecumā mazulis apzināti sāk smaidīt konkrētiem cilvēkiem un ar mērķi iegūt viņu labvēlību.

Nav noslēpums, ka bērniņš dzird vecāku balsis vēl esot mammas vēderā. Turklāt viņš atšķir, kad mamma ar tēti strīdas un kad ģimenē valda saskaņa. Domājiet, ko runājiet, kamēr esat gaidībās! 

Pēc Marijas Montersori novērojumiem, jebkurš mēģinājums bērnam uzspiest darīt to, ko viņš negrib, tikai attālina brīdi, kad viņš tiešām to iemācīsies darīt.

Savi ar citiem bērniem mazuļi sāk salīdzināt pirmsskolas vecumā, kad saasinās arī konkurence. Tāpēc 4- 5 gadi ir vecums, kad strīdi, kaušanās un kīviņi ir tik izplatīts attiecību skaidrošanas veids. 

Zīdainis un bērns līdz divu  gadu vecumam gan centīgi mācās skaņas un vārdiņus, bet apzināti izmantot valodu, lai pateiktu, ko viņš grib, bērns sāk tikai apmēram 2 gadu vecumā. 

Toties piecu gadu vecumā bērns jau zina apmēram 95% no dzimtās valodas specifiskām teikuma konstrukcijām.

http://www.mammamuntetiem.lv/

Ko bērni iemācās no vecākiem?

Savās atziņās par bērna attīstību dalās trīs bērnu māmiņa un trīs mazbērnu vecmāmiņa, kas visu mūžu veltījusi darbam pirmsskolas izglītībā, — Anita Šaicāne.

Ļoti daudz kas atkarīgs no pirmsskolas vecuma bērna pašapziņas un pašvērtējuma. Ļoti nozīmīgs ir arī māmiņas vērtējums par savu bērnu, kā arī psiholoģiskais klimats ģimenē.

Pat vienā ģimenē nebūs divu vienādu personību. Jau piecu gadu vecumā blakus iedzimtajām iezīmēm un īpatnībām ārējās ietekmes dēļ veidojas arvien jaunas. Vecāki ir tie, no kā atkarīga gan bērna iedzimtība, gan vide, kurā bērns attīstās. Emocionālais klimats ģimenē var būt gan silts, maigs, attīstību veicinošs, gan auksts, skarbs un noniecinošs.

Bieži vien cilvēki automātiski cenšas audzināt savus bērnus tāpat, kā audzināti viņi paši. Visiem bērniem ir vajadzīgi zināmi aizliegumi, lai pasargātu viņus no ļaunuma, veicinātu sabiedriska rakstura veidošanos un apliecinātu viņiem, ka vecāki par viņiem rūpējas. Tomēr pārāk stingra aizliegumu sistēma, tieši tāpat kā visatļautība, kavē prieka un radošās izpausmes veidošanos.

Bērnos nepieciešams audzināt patstāvību, pacietību grūtās situācijā. Padoms pieaugušiem: necensties uzspiest savu gribu, netēlot autoritāti un — galvenais — nepazemot bērnu, bet savu gribu izteikt pamatoti — bērnam jāsaprot, ka vecāku griba jāpilda…

Pārāk stingra aizliegumu sistēma kavē prieka un radošās izpausmes veidošanos, tieši tāpat kā visatļautība.

Ir ļoti svarīgi, lai bērns nezaudētu ticību saviem spēkiem. Personības attīstība, veiksmīga saskarsme un darbība ir stipri atkarīga no cilvēka pašnovērtējuma un pašapziņas. Viens no vissvarīgākajiem bērna normālas attīstības priekšnoteikumiem ir būt mīlētam un justies mīlētam. Kā ar visvienkāršākajiem paņēmieniem ikdienā pierādīt savu mīlestību, apmierināt bērna emocionālās vajadzības? Tas var būt acu kontakts, roku kontakts, nedalītas uzmanības pievēršana.


Gribu padalīties ar kāda man nezināma autora domām, kas ļoti labi raksturo to, ko bērni iemācās no saviem vecākiem:

Ja bērni dzīvo kritikā — mācās nosodīt.

Ja bērni dzīvo naidīgumā — mācās cīnīties.

Ja bērni dzīvo bailēs — mācās bažīties.

Ja bērni dzīvo žēlastībā — mācās žēlot sevi.

Ja bērni dzīvo izsmieklā — mācās biklumu.

Ja bērni dzīvo greizsirdībā — mācās skaudību.

Ja bērni dzīvo kaunā — mācās vainas apziņu.

Ja bērni dzīvo iecietībā — mācās pacietību.

Ja bērni dzīvo atbalstīšanā — mācās uzticību.

Ja bērni dzīvo uzslavā — mācās cieņu.

Ja bērni dzīvo atzīšanā — mācās pašcieņu.

Ja bērni dzīvo labvēlībā — mācās atrast mīlestību pasaulē.

Ja bērni dzīvo piekrišanā — mācās mērķtiecību.

Ja bērni dzīvo līdzdalībā — mācās augstsirdību.

Ja bērni dzīvo godīgumā un atklātībā — mācās patiesību un taisnīgumu.

Ja bērni dzīvo drošībā — mācās uzticēties sev un saviem tuvākajiem.

Ja bērni dzīvo draudzīgumā — mācās, ka pasaulē ir labi dzīvot.

Ja bērni dzīvo rāmumā — mācās dvēseles mieru.

Iesūtījusi Anita Šaicāne, mammām.lv reģistrētā vecmāmiņa

Avots: https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/attiecibas-gimene/1330/ko-berni-iemacas-no-vecaku-attieksmes-jeb-vecmaminas-padomi-bernu-audzinasana

Kā attīrīt pašam savu auru?

Cilvēka auras pamatīpašības

  • Katra cilvēka aurai piemīt sava unikāla frekvence. Tā piemēram cilvēki ar līdzīgām auras frekvencēm ļoti ātri atrod kopīgu valodu. Jāzina, ka auras frekvences var iemācīties attiecīgi pielāgot un mainīt apkārtējai videi un cilvēkiem.
  • Katra cilvēka aura mijiedarbojas ar apkārtējo cilvēku aurām. Tas nozīmē, ka cilvēks atdod daļu savas enerģijas, tajā pašā laikā, uzsūcot daļu no citu cilvēku enerģijas. Ja šī enerģijas apmaiņa notiek neapzināti, tad līdz dienas beigām cilvēkam var uzkrāties daudz nevajadzīgu enerģijas nogulšņu.
  • Cilvēka enerģētiskais lauks mijiedarbojas arī ar dzīvnieku, augu, minerālu u.c. enerģētiskajiem laukiem. Auru vislabāk līdzsvaro un atjauno dabas tuvums. Tā piemēram, katram kokam ir sava īpaša frekvence, un katra koka tuvumā būs atšķirīgas sajūtas un rezultāts. Arī kristāliem un dārgakmeņiem ir pozitīva iedarbība uz cilvēka auru.
  • Jo ilgāka un tuvāka saskarsme, jo lielāka enerģijas apmaiņa. Cilvēka aura atstāj nospiedumu uz auru, ar kuru tā mijiedarbojas. Tas var būt cilvēks, vides sastāvdaļa vai priekšmets.
  • Aura un izmaiņas tajā atspoguļo indivīda fizisko, emocionālo un garīgo stāvokli. Tātad auras krāsas, to dzidrums, krāsu laukuma izmēri un kontūras – visi šie elementi sniedz informāciju par cilvēku. Katru reizi, kad cilvēks uz kaut ko emocionāli reaģē, auras elementos notiek kaut kādas izmaiņas.

Veidi, kā paplašināt auru
Tā kā Aura ir elektromagnētiskais lauks, kurš ir ikvienai dzīvai būtnei, tad  visi enerģētiskā lauka rādītāji projicējas fiziskajā laukā. Tādēļ, ja pareizi noskaidro izmaiņas aurā, var noteikt slimības, toksīnu izvietošanās vietas un pat slimību psiholoģiskos iemeslus. 
Ja magnētiskais lauks ir novājināts, palielinās elektriskais lauks, kurš nav spējīgs noturēt citas enerģijas līdzsvarā, tādēļ cilvēks mainās, kļūst jutīgāks un ne vienmēr adekvāti rīkojas. Kas var palīdzēt noturēt magnētisko lauku? Protams, skābekļa molekula ir viens no nosacījumiem, tādēļ tik svarīgi ir šī elementa esamība mūsu organismā. Skābeklis palīdz kļūt enerģētiski stabilākiem. 
Tādēļ pats vienkāršākais veids, kā attīrīt savu auru jeb, citiem vārdiem, atjaunot magnētisko lauku – vienkārši būt dabā, tur, kur ir koki – skābekļa avoti. Tieši magnētiskais lauks padara mūs spēcīgākus, nosvērtākus, elektroniskais – efektīvus. Elektroniskais lauks palīdz veidot tēlu, magnētiskais, tā teikt, noved lietu līdz galam; elektriskais – palīdz izteikt individualitāti. 
Savs enerģētiskais lauks jākopj gluži tāpat kā fiziskais ķermenis. 

Nepieciešams:– veikt prānajānas – elpošanas vingrojumus, tie palīdz smadzenēm piegādāt skābekli;- meditēt vai darīt kaut ko meditatīvu – tas palīdz smadzenēm strādāt aktīvāk, uzlabojot asins cirkulāciju tajās;- lūgties vai/un skaitīt mantras;- tāpat var palīdzēt tādi līdzekļi kā sandalkoka eļļa, kuru var pilināt uz ķermeņa trešās acs rajonā un uz pēdām. Der arī mirres eļļa;- un – galu galā – koki palīdz attīrīt enerģētisko lauku. Pietiek atrast savu koku un piekļauties tam ar muguru.

Auras attīrīšana
Auras attīrīšanu var veikt jebkurā laikā, ja vien Jūs jūtiet, ka tas ir nepieciešams. Jums būs nepieciešama melna vaska svece.

  •  Aizdedziniet melnu sveci, paņemiet to labajā rokā un sāciet to, lēnā garā, virzīt uz leju, sākot  no galvas, gar kreiso roku, sānu, kāju un nonākot līdz zemei, neaizmirstiet arī kāju pēdas. Svece jātur, apmēram 30 cm attālumā no ķermeņa. Tas pats jāizdara arī virzot sveci gar kreisās un labās kājas iekšējām daļām.
  •  Pārlieciet sveci kreisajā rokā. Un izdariet visu to pašu, ko darījāt iepriekš, jau ar ķermeņa labo pusi un, pēc tam, atgrieziet sveci pie galvas. 
  • Ar apļveida kustībām, virziet sveci virs galvvidus, pie pieres, pie kakla, pēc tam pārvietojiet pie krūtīm, kuņģa, zem nabas. Tā Jūs attīrīsiet arī visus septiņus enerģētiskos centrus.
  •  Pēc šīs procedūras, notīriet sveci – savāciet nodeguļus, lieko vasku. Sveci atstājiet, lai izdeg – lai atjaunojas aura un veselība. 
  •  Izsakiet šādus vārdus: „Lai izdeg šī svece (vārds) veselībai!”
  •  Nodeguļus, ko esiet savākuši no sveces, ietiniet papīrā un iemetiet upē. Metiet pār kreiso plecu, pagriežoties ar muguru pret ūdeni. 

Melna vaska svece:

Melnā krāsa ir ļoti spēcīga! Tāpēc jābūt piesardzīgiem, to izmantojot. Tās ietekme var būt gan pozitīva, gan negatīva. Melnā krāsa ir kā spēcīgs akumulators, kas palīdz “sadedzināt” ļaunas un negatīvas domas, pārvarēt dzīves robežsituācijas: depresiju, tuvinieku zaudējumu, šķiršanās sāpes, smagu slimību ārstēšanas procesu. Melno izmanto arī dziļām meditācijām, ļauno spēku izdzīšanai, aizsardzībai pret enerģētiskiem kaitējumiem.

Auras attīrīšanas veids ar ūdeni:

Kad mazgājieties, tad ar slapjām rokām var veikt kustības, it kā jūs ķemmējieties apmēram 5-10 cm attālumā virs matiem. Jūs it kā ķemmējiet savu auru. Katru reizi pēc tādas “ķemmēšanas” paturiet rokas zem auksta, tekoša ūdens un atkārtojiet to vairākas reizes. Var skaitīt jebkurus vārdus vai vienkārši sacīt:” Ūdentiņ, ūdentiņ attīri mani no visa sliktā, no visa nevajadzīgā. Māte-Zeme pieņem visu nevajadzīgo. Es kļūstu skaists(a) un tīrs(a)”. 

Šie vienkāršie līdzekļi palīdz noņemt saspringumu, nogurumu, piepildīt ar gaišu enerģiju, kuru var virzīt radošumā un radīšanā.
http://inrossa.blogspot.com/2015/02/auras-attirisana.html

Kas ir meditācija un kā uzsākt meditēt?

Meditācija – tās ir pārdomas, vizualizācija, lūgums. Meditācija ir atslēga, lai varētu rast saskaņu sevī. Meditācija – tā ir uzmanības koncentrēšana uz sevi, iegrimstot iekšējā mierā un harmonijā, pievēršot nedalītu uzmanību savai dvēselei.
Atrasties meditatīvā stāvoklī – nozīmē dzirdēt un saprast sevi. Tas nozīmē – rast patiesas atbildes uz saviem jautājumiem, rast atbildes, kas vienmēr ir mūsos pašos.
Pēdējos gados pasaulē, arī Latvijā, ir ievērojami palielinājusies interese par meditāciju. Cilvēki intuitīvi nojauš, ka meditatīva domāšana slēpj sevī pieeju cilvēka apslēpto personīgo spēju krātuvei. Ir sarakstītas daudzas grāmatas, kas pauž domu, ka nākotnē veiksmīgs cilvēks būs meditējošs cilvēks. Šodien meditācijas sevis harmonizēšanai un iekšējo resursu izmantošanai izmanto gan ievērojami valstsvīri, gan veiksmīgi biznesmeņi.
Dž. Asarafs un M. Smits savā darbā „Atbilde” (apgāds „Zvaigzne ABC”) norāda: „Pēdējo divdesmit līdz trīsdesmit gadu laikā veikts milzīgs daudzums ar meditāciju, tās mehānismu un ietekmi saistītu pētījumu. Vairāk nekā 250 neatkarīgās universitātēs un pētnieciskajos institūtos 33 valstīs veikts vairāk nekā 1000 zinātnisku pētījumu par iespaidu, ko atstāj meditācija. Daudzu pētījumu rezultāti ir publicēti vadošajos zinātniskajos izdevumos, un tie parādījuši, ka meditācija:

  • palielina uzmanības un koncentrēšanās spēju;
  • paaugstina novērošanas spējas;
  • ceļ enerģijas līmeni;
  • paaugstina inteliģenci un radošo potenciālu;
  • uzlabo atmiņu un mācīšanās spējas;
  • mazina stresu un vairo iekšējo mieru;
  • palielina laimes izjūtu un pašvērtējumu;
  • mazina nervozitāti un depresiju;
  • uzlabo vispārējo veselības stāvokli;
  • padziļina kvantu lauka apzināšanos.”

Meditācija ir cilvēka garīgās izaugsmes būtiska sastāvdaļa. Cilvēks, kas mērķtiecīgi meditē, apzināti vai neapzināti nostājas uz garīgās izaugsmes ceļa. Meditatīvā stāvoklī laiku pa laikam esam katru dienu. Pašlaik, izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas, iespējams iepazīt dažādas meditāciju tehnikas, virzienus un skolas. Šī raksta mērķis ir, mudinot meklēt SAVU meditēšanas veidu, iepazīstināt ar vienkāršiem meditācijas pamatnosacījumiem, kurus var izpildīt ikviens, uzsākot, iespējams, nopietnu meditēšanas praksi ikdienā.
Atkarībā no tā vai cilvēks meditē miera stāvoklī vai kustībā, meditācijas var klasificēt kā:

  • statiskās meditācijas vai
  • dinamiskās meditācijas.

Uzsākot meditēšanas praksi, gribu vērst uzmanību, ka nevajadzētu gaidīt superlielas atklāsmes jau pēc pirmās meditācijas. Meditatīvais atklāsmju un relaksēšanās ceļš katram ir savādāks. Galvenais, lai meditācija sniegtu mieru, nomierinātu domas, sagādātu prieku. Labus rezultātus dos regulāra meditēšana, sākumā katru dienu vismaz 30 minūtes, vēlams, vienā un tanī pašā laikā. Ja jūs mēģināsiet un sāksiet praktizēt meditāciju, tad ar laiku meditācija padosies tikpat viegli kā elpošana. Meditācijas rezultātā iegūstam harmoniju ar apkārtējo pasauli, dvēseles mieru, brīvības izjūtu, atbrīvošanu no saspringuma, stresa un vainas sajūtas.
Visērtāk meditēt vienatnē, bet ja to dara grupā, parasti ir jūtama lielāka enerģijas plūsma. Priekšrocība meditēšanai grupā ir arī tā, ka meditācijas vadītājs parasti iepazīstina vienkāršiem meditācijas noteikumiem.
 

Apstākļi meditācijai

Pieredzējis cilvēks var meditēt jebkuros apstākļos, bet tiem, kas tikai sāk apgūt meditēšanas prasmi, ir svarīgi parūpēties par mierīgu vidi. Tiem, kas nolēmuši regulāri meditēt, ieteicams izveidot SAVU MEDITĒŠANAS VIETU, kas laika gaitā piepildās ar personīgo pieredzi, enerģiju un labvēlīgām vibrācijām. Šajā vietā cilvēks parasti jūtas droši un mierīgi. Tā ir telpa vai vieta dabā, kur ir minimāli ārējie trokšņi, iespējama svaiga gaisa pieplūde. Vienlaikus tomēr ir būtiski akceptēt apkārtējās pasaules klātesamību meditācijas laikā. Ja jāizvēlas starp spilgtu gaismu vai tumšu telpu, vislabāk izvēlēties ērtu puskrēslu. Noderīga sveces gaisma, bet nav ieteicams nelielā telpā iedegt daudz sveču un kvēpināt aromātiskās nūjiņas – tas būs nevajadzīgs skābekļa patēriņš. Atslābināties un vieglāk ieiet meditatīvā stāvoklī palīdzēs relaksējoša mūzika. Labu enerģiju dod istabas augi un dzīvie ziedi. Meditācijas vietai jābūt tīrai un sakoptai. Tajā var atrasties kādi jums svarīgi priekšmeti, attēli. Uzticieties intuīcijai – laika gaitā tā pateiks, kas vēl vajadzīgs.
Plānojot meditāciju, jāparūpējas, lai jūs neviens netraucētu, jāizslēdz mobilā telefona skaņa.
Apģērbs ieteicams vienkāršs, tīrs, ērts, jāparūpējas, lai tas nebūtu šaurs. Visieteicamāk – dabiska materiāla trikotāža, bet tas nav noteicošais, galvenais lai jūs justos ērti. Ja vajadzīgs – jāatpogā apkaklīte, jāpalaiž vaļīgāk josta, ja apstākļi ļauj – novelciet apavus, utt.
 

Meditācijas poza

Statiskās meditācijas laikā ir būtiski ieņemt ērtu pozu. Labvēlīgu meditācijas norisi veicina muskuļu atslābums. Laika gaitā ikviens var izmēģināt un iemācīties meditēt lotosa pozā, sēžot sakrustotām kājām uz grīdas, dziļa transa meditācijas tehnikās (kuras vada speciālists), iespējams, ērtāk ir atrasties guļus stāvoklī. Mācību grāmatās par meditāciju aprakstītas dažādas pozas un to variācijas. Tiem, kas tikai sāk apgūt meditēšanas prasmi, meditēšanai ieteicams izvēlēties ērtu pozu sēžot uz krēsla – ieteicams atrasties tādā stāvoklī, kurā lielākajai ķermeņa daļai ir atbalsts. Pozai ir jābūt atvērtai – bez sakrustotām rokām un kājām. Plaukstas ar delnu iekšpusi uz augšu, balstītas uz augšstilbiem. Mugura iztaisnota (ar vai bez atbalsta pret krēsla atzveltni), bet galva un kakls ir bez atbalsta. Šī poza uztur pietiekamu muskuļu sasprindzinājumu un nodrošina, lai meditētājs neaizmigtu. Katrs laika gaitā atrod sev ērtāko meditēšanas pozu galvenais – lai meditēšanas laikā jūsu domas nebūtu aizņemtas ar domām par ķermeni.
Acis meditācijas laikā vēlams aizvērt – tā būs vieglāk koncentrēties, jo vizuālie tēli no ārpuses netraucēs.
 

Atslābināšanās. Domu apturēšana.

Lai iemācītos meditēt, ir jābūt patiesai vēlmei, jābūt pacietīgam. Nevajag gaidīt izcilus rezultātus jau pirmajos mēģinājumos. Meditācija IKVIENAM var dot superjaudīgus resursus, brīnišķīgas emocijas un spēka pieplūdumu, bet ikvienam ir jābūt pacietīgam un jāvelta pietiekami ilgs laiks ikdienas, lai apgūtu dažādus paņēmienus prāta un ķermeņa atslābināšanai. Atslābināšanās ir meditācijas neatņemama sastāvdaļa. Apziņa un ķermenis ir viena mehānisma līdzvērtīgas daļas. Nereti pat miera stāvoklī pamatīgi noslogojam savu prātu – domājam dažādas domas, risinām problēmas un mūsu smadzenes neatpūšas. Sasprindzis prāts nozīmē arī saspringušus muskuļus. Ilgstoši sasprindzināta muskulatūra bloķē normālu enerģijas plūsmu ķermenī, veidojas enerģijas bloki, tiek traucēta dabiskās enerģijas padeve iekšējiem orgāniem. Ja šie dabiskās enerģijas ceļi ilgstoši ir nosprostoti, ir pamats runāt par iespējamiem veselības traucējumiem. Ja mākam atslābināt savu muskulatūru, atslābinās arī mūsu domas. Ja protam NEDOMĀT, atslābinās ķermenis.

Vingrinājums „Elpošanas vērošana”

  • Apsēdieties ērti ar iztaisnotu muguru.
  • Aizveriet acis, elpojiet brīvi.
  • Nesteidzīgi atbrīvojiet savu ķermeni no kāju pirkstiem līdz galvas virspusei.
  • Aizvērtām acīm vērojiet savu elpošanu – vērojiet, kā gaiss ieplūst un izplūst caur nāsīm.
  • Vērojiet savu elpošanu, nevis domājiet par to.
  • Katru reizi, kad domas aizklīst, vienkārši atzīstiet to un atgriezieties pie elpošanas vērošanas. Esiet novērotājs.

Praktizēt šo vingrinājumu pirmajā dienā 5 minūtes (var atkārtot dažādos laikos) un pakāpeniski pagariniet šo laiku.

 

Avots: http://www.nlpcentrs.lv/lv/publikacijas/view/255