Netālu no Onavas – neliela ciematiņa Sonoras pavalstī Meksikas ZR – arheologi atklājuši pirmskolumba laikmeta indiāņu kapsētu, kurā līdzās parastiem skeletiem atsegti arī apbedījumi ar mākslīgi deformētiem galvaskausiem un apvīlētiem zobiem. Pretēji Latvijas dzeltenajā presē publicētajiem apgalvojumiem, šāda prakse, lai arī līdz šim nezināma Sonoras senkultūru pieminekļos, bija izplatīta atsevišķos citos Centrālās, Dienvidu un Ziemeļamerikas reģionos, galvenokārt maiju un inku apdzīvotajās teritorijās. Nepatiess un maldinošs tumsoņžurnālistikas piemērs ir arī delfi.lv rakstā “Meksikā atrod kapus ar ļoti dīvainiem ļaudīm” teiktais, ka “vienam no apbedītajiem kauli bijuši izkropļoti tā, lai atgādinātu bruņurupuča bruņas.” Patiesībā bruņurupucis kā kapa piedeva ticis novietots apbedītajam uz vēdera augšdaļas.
Pavisam Onavas kapsētā atsegti 25 kapi. No tiem 13 indivīdiem konstatētas galvaskausa deformācijas, bet pieciem mirušajiem bija dzīves laikā sakropļoti zobi. Kā teikts Meksikas Valsts antropoloģijas un vēstures institūta paziņojumā presei, līdzīgi rīkojušās arī pirmsspāņu ciltis Sinaloas un Najaritas pavalstīs dienvidos no Sonoras.
Pie vairākiem mirušajiem arheologi atrada no aptuveni 120 km attālā Kalifornijas līča piekrastē iegūtiem gliemežu vākiem gatavotas rotas – rokassprādzes, deguna riņķus, auskarus un piekariņus. Savukārt gandrīz nekādas citas kapa piedevas, izņemot personīgās rotas un vienam mirušajam uz vēdera novietoto, jau minēto, bruņurupuci apbedītajiem līdz nebija dotas.
Deformēts galvaskauss no Onavas kapulauka. Redzams arī daļēji attīrītais auskars. Attēls: inah.gob.mx
Izrakumu vadītāja Kristīne Garsija Morena (Cristina Garcia Moreno) uzsver, ka atklātais kapulauks paplašina Centrālamerikas tautu kultūras ietekmes reģionu krietni tālāk uz ziemeļiem nekā uzskatīts iepriekš. “Onavas kultūrgrupa bijusi mūsdienu Sonoras pavalsts un ASV dienvidrietumu apgabalos dzīvojoši zemkopji, kas pagaidām nezināmā vēstures brīdī nodibinājuši tuvākus kontaktus ar Centrālameriku un iekļāvuši savā kultūrā vairākas no turienes aizgūtas idejas,” – stāsta Morena. Pašlaik tiek pētīts vai onavieši dibinājuši sakarus ar tiem tuvākajiem Centrālamerikas kultūras pārstāvjiem Sinaloas un Naiaritas pavalstīs jeb arī kādām citām, tālāk dzīvojušām grupām. Iespējams, arheoloģe pieļauj, ka Onava atradusies uz senā tirkīza ceļa, kas gājis gar ASV un Meksikas rietumu piekrasti. Ja tas pierādītos, tad būtu vienkārši izskaidrojams, kā līdz šejienei atnākušas gan ķermeņa izkropļošanas tradīcijas, gan jūras dzīvnieku čaulas vai no tām jau izgatavotas rotas.
Vienam no apbedītajiem uz vēdera augšdaļas bija uzlikts bruņurupucis. Attēls:
Atbilstoši vēstures avotiem, paskaidro Morena, apbedījumiem vajadzētu piederēt pimu indiāņiem, kuru pēcteči vēlāk pārcēlušies uz apgabalu pie Sonoras un Čivavas pavalstu robežas. Hronoloģiski Onavas apbedījumi datēti ar pēcklasisko laikmetu (900.-1200.g.), kam raksturīgas lielas, klimatisko izmaiņu izraisītas migrācijas, kad cilvēki no ziemeļiem devās uz Meksikas centrālajiem reģioniem. Arī Sinaloas un Naiaritas deformēto galvaskausu apbedījumi datēti ar šo pašu periodu. Šāda rīcība skaidrojama ar vēlmi izcelt kādu vienu sociālo grupu iepretī pārējām vai ar rituālām vajadzībām – iespējams, garas, izstieptas galvas bija svarīgs kāda dieva kulta kalpu atribūts. Turpretī zobu izkropļošana Naiaritas ciltīm, no kurām šo tradīciju varēja pārņemt onavieši, bija daļa no pubertāti sasniegušo pusaudžu iniciācijas rituāla. To apstiprina arī fakts, ka visi pieci galvaskausi ar izkropļotajiem zobiem no Onavas kapulauka piederēja indivīdiem, kas vecāki par 12 gadiem.
Runājot par kapulauka sociālo piederību, Morena norāda, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu izteikt kādas hipotēzes un pamatot, kāpēc, piemēram, tikai daļa apbedīto guldīti kapā ar rotām. Interesanti, viņa saka, ka no 25 apbedītajiem tikai 8 ir pieaugušie. Pārējie ir bērni un pusaudži vecumā no pieciem mēnešiem līdz 16 gadiem. Iespējams, lielais bērnu īpatsvars kapulaukā norāda uz letāliem medicīniskiem sarežģījumiem, kas saistīti ar galvaskausu stiepšanu. Vēl grūtāk atbildams ir jautājums – kāpēc no visiem apbedītajiem tikai viena ir sieviete? Diemžēl, tīmeklī nav pieejams pilns izrakumu pārskats un pieņēmumu nevar pārbaudīt, taču, ja sievietei galvaskauss nav stiepts, tad varbūt šī procedūra Onavā tika veikta tikai priviliģētai kārtai vai kārtām (valdnieka dzimta, augstmaņi, priesteri, tirgotāji?) piederošiem vīriešiem? Savukārt, bez pietiekamas medicīniskas pieredzes izdarītas deformācijas varēja būt iemesls gan lielai bērnu mirstībai gan arī “stiepšanu” pārdzīvojušiem pusaudžiem un pieaugušajiem.
Avots:
