Dvēseles klātbūtne atdala dzīvo būtni no nedzīvās matērijas. Sanskritā dvēseli sauc ātma jeb es. Kā saules stars ir saules niecīga daļiņa, un tam ir saules īpašības, tā arī dvēsele ir sākotnējās apziņas, Dieva niecīga daļiņa. Apziņai ir divi aspekti — tā uztver to, kas notiek apkārt, un sevi pašu. Katram no mums ir šāda pieredze; es zinu ne tikai to, kas notiek apkārt, bet arī savu esamību.
Apziņa ir dvēseles īpašība, un to nevar radīt mākslīgi. Šādas spējas nepiemīt pat sarežģītai un augsti organizētai matērijai. Pirmo apziņas aspektu var atdarināt — uztvert ārpasaules informāciju. Piemēram, datorā var iestādīt mākslīgā intelekta programmu, kas radīs sadarbības ilūziju ar ārpasauli. Bet otru apziņas aspektu dators nekad neiemācīsies — savas esamības apziņu. Dators nezina, ka viņš pastāv, jo tam nav dvēseles.
Informācijas avots: