Mūsdienās ļoti daudz laika un pētījumu tiek veltīts stresa un depresijas saistīšanai ar dažāda veida slimībām. Ja pētījumos lielāks uzsvars tiktu likts uz to, kāpēc mums nav jāiet pie ārstiem, kad mēs jūtamies optimistiski, laimīgi un dzīvespriecīgi, tad, iespējams, mēs nedotu tik lielu iespēju lielajām farmaceitiskajām kompānijām sapelnīties uz mūsu veselības.
Ir daudz un dažādi veidi kas mūsu smadzenēm liek sajust baudas sajūtu, un , iespējams, tieši prieks un laime ir tās emocijas, kas mūsu organismā ir spējīgas novērst jebkādu slimību rašanos.
“Mākslīgā laime”
Daudzi cilvēki lieto tādas vielas kā alkoholu, nikotīnu, amfetamīnu, heroīnu, kokaīnu… Kāpēc viņi to dara? Un kāpēc viņi ir laimīgi? Tas ir tāpēc , ka smadzenēs atrodas dažādas ķīmiskās sistēmas, kuras regulē smadzeņu darbību miega un nomoda stāvoklī, un narkotisko vielu lietošanas laikā, šīs vielas ietekmē šo sistēmu darbību. Savukārt sajūtas , ko cilvēks jūt šajā ķīmiskajā procesā nav laimes un prieka sajūta.
1) Ķīmiskais hormons “dopamīns“. Dopamīns smadzenēs tiek izplatīts ar specializēto nervu šūnu palīdzību. Dopamīns smadzenēs izstrādājas tad, kad cilvēks sasniedz sava veida atlīdzību vai gūst gandarījuma sajūtu. Piemēram, remdējot izsalkumu vai slāpes, uzvarot spēli, vai nokārtojot eksāmenu. Dopamīnu bieži sauc par “atlīdzības hormonu”. Lai sasniegtu dopamīnam līdzīgas sajūtas, cilvēki bieži vien lieto tādas vielas kā kokaīnu vai amfetamīnu, kas viņos rada gandarījuma, spēka, un enerģijas pieplūdumu.Nav pārsteigums, ka cilvēki, kuriem nav citas iespējas, lai gūtu panākumus, kas dzīvo nabadzībā un bezcerībā, tērē savu pēdējo pārtikas naudu dažādāku narkotiku iegādei. Bet narkotikās nav laimes. Un cilvēki , kuri dzīvē ir daudz ko ir sasnieguši, saprot, ka dzīvē gūto gandarījumu sajūtu nekādā veidā nevar salīdzināt ar falsificēto laimes sajūtu, ko rada šīs ķīmiskās vielas.
2) Ķīmiskais hormons “endorfīns“. Endorfīns smadzenēs darbojas kā dabīgs pretsāpju līdzeklis. Endorfīna darbību cilvēki bieži imitē ar morfīna, heroīna un alkohola palīdzību. Un atkal, nav brīnums, ka cilvēki, kuri cieš no emocionālām sāpēm, nožēlas, kauna, vainas un izmisuma bieži vien rod sev mierinājumu šajā virtuālajā ķīmijas pasaulē. Bet tā nav laime…
3) Vēl viens ķīmiskais nosaukums “serotonīns”. Serotonīns ir zināms kā viela, kas ir atbildīga par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanu. Serotonīns veic ļoti svarīgas funkcijas organismā, bet nervu sistēmā tas regulē nervu sistēmas līdzsvaru, psihisko stabilitāti, garastāvokli, miegu u.c.. Ja organismā ir serotonīna deficīts, tad cilvēkam pasliktinās garastāvoklis, pieaug pesimistisks un apātisks noskaņojums un kā rezultātā neko negribas darīt. Serotonīns nervu šūnās veidojas no aminoskābes L-triptofāns gaišā dienas laikā un no šejienes ir izskaidrojama tā saucamā sezonāla depresija rudenī un ziemā – pietrūkst saules serotonīna sintēzei, līdz ar to cilvēkam sāk attīstīties depresija. Tieši tāpēc tādas zāles kā “Prozac” mūsdienās ir guvušas tik lielu populariāti, jo tās spēj atbrīvot no apātiskuma un depresijas. Prozac īpašības nav gluži tik efektīvas kā īstajam serotonīnam, toties tas spēj īslaicīgi imitēt tā darbību. Bet agriezties no trauksmes un depresijas miera stāvoklī nav tas pats kas “laime”.
Un tātad..
Vai pasaulē ir kāda viela, kas ļautu mums pa īstam justies laimīgiem? Zinātnieki uzskata, ka tas ir nepareizi uzstādīts jautājums … Nav tādas vielas … Viņi uzskata, ka jau uzdodot šāda veida jautājumu, cilvēki parāda to, cik maz viņi zina par sevi un par sava ķermeņa un smadzeņu darbību…
Kāpēc optimisks rada lielāku laimes sajūtu ?
Zinātnieki ir atklājuši to, ka cilvēkiem , kuri ir tendēti uz pozitīvu un optimistiksu garastāvokli, lielāka smadzeņu aktivitāte ir novērojama tieši kreisajā smadzeņu puslodē. Zinātnieki , kuri pēta cilvēka uzvedību, atklāja fascinējošas atšķirības starp pesimismu un optimismu. Optimistiskiem cilvēkiem mēdz būt daudz labāks noskaņojums. Optimisti mēdz būt daudz neatlaidīgāki un veiksmīgāki. Statistikas dati liecina arī par to, ka cilvēkiem ar labu garastāvokli ir daudz labāka veselība…
Optimisti :
• mazāk laika pavada vienatnē
• Optimistiem ir labas attiecības
• dzīvo veselīgāku dzīvesveidu
• ir labāka imūnsistēma
• dzīvo ilgāk nekā pesimisti
Labā ziņa ir tāda, ka Jūs varat izmantot savu prātu, lai apmācītu savas smadzenes ignorēt negatīvās domas, kas noved pie pesimisma. Tieši Jūs varat būt kapteinis neironu izmaiņām, kas novedīs pie lielākas laimes un pozitīvas attieksmes pret dzīvi. Pat tādā situācijā, kad depresija ielaužas Jūsu ģimenē, jums ir iespēja uzstādīt neironu šķēršļus, un neļaut negatīvai domāšanai ietekmēt jūsu dzīves. Diemžēl, mēs nevaram izskaust ģenētisko noslieci uz depresiju, bet mēs varat ievērojami samazināt tās ietekmi un tās atkārtošanos.